Gada cilvēki un notikumi: Eva Juhņēviča – “Triecienspēka” vadītāja. Ko viņa būtu darījusi citādi, ja būtu iespēja? 101
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Triecienspēks pandēmijas uzveikšanai,” ar šādiem vārdiem janvārī veselības ministrs Daniels Pavļuts sabiedrību iepazīstināja ar jaunizveidoto Vakcinācijas biroju, kurš pakļauts viņam un kura vadība tika uzticēta bijušajai Dziesmu un deju svētku izpilddirektorei Evai Juhņēvičai, piesolot gandrīz 5000 eiro lielu mēnešalgu.
Šāda izvēle bija liels pārsteigums daudziem, jo viņai nebija nekādas pieredzes veselības aizsardzības jomā. Turklāt Vakcinācijas biroja kodola atlase no 416 pretendentiem notika lielā ātrumā, tāpēc radīja sajūtu, ka Juhņēviča amatā iebīdīta “caur pazīšanos”.
Pavļuts gan uzskatīja, ka Juhņēviča esot īstais cilvēks, jo viņai “ir ilggadēja pieredze nacionāla mēroga pārnozaru projektu vadībā”. Taču vēlāk izrādījās, ka pandēmijas laikā ar šo pieredzi vien ir par maz.
Ministrs un arī valdība uz biroju un tās vadītāju lika lielas cerības, lai brīdī, kad Latvijā parādīsies vakcīnas pret Covid-19, nedēļā varētu sapotēt no 100 līdz 150 tūkstošiem cilvēku, bet mērķis izrādījās nesasniedzams.
Pagāja pavisam neilgs laika sprīdis kopš Juhņēvičas stāšanās amatā, un biroja vadītāja jau saņēma pirmās negatīvās piezīmes no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa. Reālais vakcinēšanās temps atpalika no plānotā.
Premjera neapmierinātība ar biroja darbu kļuva arvien izteiktāka. Kritikas vilnis pār biroja vadītājas galvu vēlās arī no sabiedrības puses par dažādām neizdarībām.
“Triecienspēka” vadītāja bez asiem toņiem un redzamas nervozitātes turpināja strādāt, līdz sabiedrības un Saeimas spiediena rezultātā Pavļuts biroju tomēr likvidēja un deva iespēju tā pārstāvjiem iekļauties valsts pārvaldes struktūrā ar krietni mazāku atalgojumu. No biroja kodola palikusi vienīgi Juhņēviča un vēl divi viņas kolēģi, pārējie to ir pametuši.
Vakcinācijas biroja mērķis bija panākt, lai līdz rudenim būtu vakcinēti 70% iedzīvotāju. Vakcinācijas temps bija krietni lēnāks. Vai uzskatāt, ka tā ir arī jūsu vaina?
E. Juhņēviča: Oktobra otrajā pusē vismaz vienu vakcīnas devu bija saņēmuši 70% iedzīvotāju vecumā virs 18 gadiem. Tas nozīmē, ka sākotnējais mērķis tika sasniegts ar nepilnu divu mēnešu kavēšanos, nekā bija plānots gada sākumā.
Vakcinācijas procesā ir iesaistīts ļoti daudz institūciju un arī sabiedrība, sākot ar veselības nozari un beidzot ar pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un katru indivīdu atsevišķi. Šāda mēroga vakcinācijas process Latvijā tiek īstenots pirmo reizi, līdz ar to ir bijušas gan veiksmes, gan arī kļūmes visos šā sarežģītā procesa etapos un līmeņos.
Izvērtējot gūto pieredzi vakcinācijas procesa vadībā, ko jūs tagad būtu darījusi citādi?
Šobrīd, atskatoties uz paveikto, varam tikai vēlreiz apliecināt, cik nozīmīga ir tieši prioritāro grupu vakcinācija, līdz ar to mums vajadzēja būt konsekventākiem prioritāro grupu vakcinācijas procesa organizēšanā un nepiedāvāt tik ātri vakcināciju visiem iedzīvotājiem. Agrāk vakcinācijas procesā bija jāiesaista arī ģimenes ārsti.
Iespējams, procesa pirmajos mēnešos par daudz paļāvāmies uz cilvēku ticību zinātnei, par zemu novērtējām dezinformācijas spēku. Šeit vēlos pateikties visiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp arī “Latvijas Avīzei”, par nenogurstošiem skaidrojumiem, atbildēm uz iedzīvotāju jautājumiem un veiksmīgo kopdarbu.
Vai ir attaisnojusies lielo vakcinācijas centru izveide?
Jā, ir attaisnojusies. Sākotnēji plānā bija ietverta ģimenes ārstu kapacitāte līdz 24 250 vakcinācijām nedēļā. Arī šobrīd redzam, ka ģimenes ārsti veic vienu trešdaļu no visiem vakcinācijas faktiem nedēļā. Līdz ar to papildus infrastruktūras attīstīšana dažādos vakcinācijas procesa posmos (īpaši tad, kad iedzīvotāju pieprasījums pēc vakcinācijas bija izteikti augsts – līdz pat 120 000 vakcinācijas faktiem nedēļā) bija vitāli nepieciešama, un to palīdzēja nodrošināt gan lielie centri, gan visas izbraukuma vakcinācijas formas, kuras ieviesām šo mēnešu laikā.
Kopš vakcinācijas birojs vairs nepastāv un ir izveidota vakcinācijas nodaļa kā Nacionālā veselības dienesta (NVD) struktūra, tajā vairs nestrādā neviens (vai lielākā daļa) vakcinācijas biroja darbinieks. Kāpēc?
No sākotnējā Veselības ministrijas vakcinācijas biroja sastāva darbu turpinām trīs kolēģi – es, loģistikas koordinators Armīns Kalniņš un procesa koordinators Ņikita Trojanskis.
Vēlos atzīmēt, ka līdz šim Latvijā veikti vairāk nekā 2,4 miljoni vakcinācijas faktu, kas vakcinācijas procesa organizatoriskajam kodolam prasījis intensīva režīma darbu.
Vai un kas jūs pārsteidza Latvijā šogad? Kādu pārsteigumu sagaidāt nākamgad?
Mani pārsteidza pietiekami lielas iedzīvotāju daļas neticība mūsdienu zinātnei, mediķiem un veselības nozares autoritātēm. Iespējams, tas ir nepietiekamās veselības pratības dēļ. Un šeit mums kā sabiedrībai vēl ir liels darbs paveicams.
Nākamgad gribētu sagaidīt no mums visiem kopā lielāku vienotību, izteiktāku spēju rīkoties kopējās sabiedrības labuma vārdā ar mērķi iziet no pandēmijas ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem.
