Etiopija grimst varmācības mutulī. Pilsoņu kara atsākšanās vairos bēgļu plūsmu uz Eiropu 6
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Etiopija, otra lielākā Āfrikas valsts pēc iedzīvotāju skaita, ir atkal ierauta pilsoņu karā, kas jau prasījis tūkstošiem dzīvību un padarījis par bēgļiem miljoniem cilvēku. Vardarbība Etiopijā draud aptvert visu Āfrikas raga reģionu un dramatiski palielināt bēgļu plūsmu uz Eiropu.
Miera prēmijas saņēmējs sāk karu
Lai gan Etiopijas premjerministram Abijam Ahmedam 2019. gadā tika piešķirta Nobela Miera prēmija par viņa ieguldījumu centienos atrisināt ilgo robežstrīdu ar kaimiņvalsti Eritreju, šī starptautiskā atzinība nav mazinājusi spriedzi reģionā.
Etiopijas valdības vadītāja virzītās reformas ir izraisījušas domstarpības ar Tigrajas Tautas atbrīvošanas fronti (TPLF), kas ilgstoši dominēja Etiopijas politikā. TPLF balsts ir tigraji, viena no daudzajām Etiopijas iedzīvotāju etniskajām grupām.
Tigraji veido tikai aptuveni piecus procentus no valsts 110 miljoniem iedzīvotāju, taču dominēja valsts politikā pēdējos trīsdesmit gadus. Pēdējās nedēļās domstarpības strauji saasinājās, novedot pie militārām sadursmēm.
Etiopijas ziemeļu kaimiņvalsts Eritreja ir noliegusi, ka būtu iesaistīta šajā konfliktā, taču pasaules mediju ziņotais par kaujām gar abu valstu robežu un ievainotiem karavīriem slimnīcās liecina, ka Eritreja ir iesaistīta.
Eritreja ieguva neatkarību no Etiopijas 1993. gadā pēc ANO pārraudzībā sarīkota referenduma un vairāku gadu desmitu ilgas bruņotas cīņas.
Etiopijas premjerministrs Ahmeds ir kļuvis par Eritrejas vadoņa Isajasa Afverki tuvu sabiedroto. Ahmeds paziņojis, ka viņa armija virzās uz Tigrajas apgabala centru Mekeli, kur vietējās bruņotās vienības esot sākušas dumpi pret federālo valdību Adisabebā. Etiopijas valdība apsūdzējusi Tigrajas spēkus tiltu sagraušanā, lai apturētu valdības armijas uzbrukumu Mekelei.
Tiek ziņots par simtiem cilvēku bojāeju, taču precīzu informāciju iegūt ir grūti, jo šajā reģionā nedarbojas vairums sakaru sistēmu, atzīmē raidsabiedrība BBC. Starp Eritreju un Etiopiju esošā Tigrajas reģiona vadonis Debrecions Gebremaikls apstiprinājis, ka reģiona spēki izšāvuši raķetes, kas mērķētas pret kaimiņvalsts Eritrejas galvaspilsētas Asmeras lidostu.
Apdraudēta stabilitāte Austrumāfrikā
Kaujas Tigrajas reģionā ietekmējušas arī Sudānu, kur jau ieradušies vairāki desmiti tūkstošu bēgļu no Etiopijas. ANO pārstāvis brīdinājis par liela apjoma humāno krīzi, jo gan bēgļiem, gan Tigrajas apgabala iedzīvotājiem trūkst pārtikas.
Tigrajas līderi apgalvo, ka Abijs Ahmeds, kurš nāk no Etiopijas lielākās etniskās grupas oromo, ir vajājis un padzinis tigrajus no centrālās valdības pēc varas pārņemšanas 2018. gadā. Etiopijas valdības pārstāvis paziņojis, ka TPLF tikuši piedāvāti amati parlamentā un valdībā, taču tigraji tos noraidījuši.
Septembrī TPLF sarīkoja reģionālas vēlēšanas, apsūdzot centrālo valdību konstitūcijas ignorēšanā. Valdība novērtēja vēlēšanas Tigrajā par nelikumīgām, bet TPLF atteicās atzīt premjera Ahmeda varu. Etiopijas premjerministrs atteicies no starptautisko organizāciju aicinājumiem sākt dialogu par konflikta deeskalāciju.
Analītiķi atzīmē, ka vardarbība draud aptvert visu Āfrikas raga teritoriju. Etiopijas karaspēks bija iesaistīts operācijās pret islāma džihādistiem kaimiņvalstī Somālijā, bet tagad tiek pārsviests uz Tigraju.
Etiopija, kur atrodas Āfrikas Savienības galvenā mītne, bija pirmā valsts, ko apmeklēja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pēc stāšanās amatā.
Premjerministra Ahmeda vadītā Etiopija šķita ar lielu politisku un ekonomisku nākotni, jo bija atbrīvoti politieslodzītie un apsolītas brīvas vēlēšanas un brīva prese.
Kā atzīmē izdevums “Politico”, Etiopijas ieslīgšana pilsoņu karā, kas draud destabilizēt situāciju visā Austrumāfrikā, var pamudināt Eiropas Savienību pārvērtēt ciešāku sadarbību ar šī reģiona valstīm.
