Vai Nīla izglābs 110 miljonus cilvēku no nabadzības? 1
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Etiopijas premjerministrs Abijs Ahmeds paziņojis, ka panācis vienošanos ar Etiopijas kaimiņvalstīm Ēģipti un Sudānu par kopēju izpratni, kā tālāk virzīt milzīgā Nīlas dambja projekta īstenošanu, kurš ir lielākais Āfrikā un kura izmaksas ir aptuveni 4,6 miljardi dolāru.
Etiopijas premjerministra paziņojums nācis brīdī, kad jaunākie satelīta attēli liecina, ka ūdens līmenis ūdenskrātuvē sasniedzis augstāko līmeni četros gados. Etiopija apgalvo, ka ūdens ir nācis no ilgstošajām lietavām, jo Zilās Nīlas apvidū jūlijā ir lietus sezona, un paredz turpināt ūdenskrātuves piepildīšanu, ja arī netiks panākta atsevišķa vienošanās ar kaimiņvalstīm.
Lai mazinātu spriedzi par Nīlas ūdens resursiem, Etiopija, Ēģipte un Sudāna ir vienojušās turpināt “tehniskās sarunas” par ūdenskrātuves piepildīšanu.
Ēģipte uzstāj, lai ūdenskrātuve netiktu piepildīta pārāk strauji, jo tas varētu dramatiski pazemināt ūdens līmeni Nīlas lejtecē.
Etiopija paudusi cerību, ka Nīlas dambja projekts varētu dot iespēju lielai daļai no 110 miljoniem Etiopijas iedzīvotāju izkļūt no nabadzības un valstij kļūt par elektroenerģijas eksportētāju.
Ēģiptē, kuras simt miljoniem iedzīvotāju Nīla gadsimtiem bijusi ūdens un iztikas avots, bažījas, ka Etiopijas celtais dambis upes augštecē var nopietni apdraudēt ēģiptiešu labklājību.
Sudāna cer būt ieguvēja no Etiopijas projekta, jo varētu iepirkt lētāku elektroenerģiju un mazināt Nīlas plūdus savā teritorijā.
Ekologi atzīmē, ka Etiopijas celtā Nīlas dambja ietekme uz kaimiņvalstu ekonomiku un Austrumāfrikas reģionu ilgtermiņā ir grūti prognozējama, īpaši ņemot vērā klimata pārmaiņas.
