Etiķis no kombučas – universāls līdzeklis! Liene Kņaze priekšroku dod pašgatavotajiem tīrīšanas līdzekļiem 6
Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pašas raudzēto etiķi Liene Kņaze liek lietā gan dzīvokļa uzkopšanas darbos, gan ēdienā, gan mazgājot matus. Pēc vajadzības sajauc ar sodu vai ziepēm, lupatiņa vai birste rokā, un māja tīra. Kā viņai tas izdodas?
Etiķis un soda mājas tīrīšanai Lienei nav nekāds jaunums, jo vecāku lauku īpašumā allaž lietoti tikai pašiem un videi saudzīgākie produkti.
“Viņi jau nepērk “feiri” vai ko tamlīdzīgu, bet traukus mazgā ar ūdeni, ja taukāki, pieber sodu, logus tīra ar etiķūdeni. Sintētisko ķīmiju neizmanto, mājā nav ierīkota kanalizācija, un viss saimniecībā izmantotais ūdens nonāk dārzā uz augiem, kas tiek audzēti pārtikai.”
Rīgas dzīvoklī pati kādu laiku lietojusi arī veikalā pirktos līdzekļus, bet drīz vien nolikusi malā – ja nevelk cimdus, roku āda sāk protestēt.
Tagad Lienes arsenālā ir tikai pa kādam beziepakojuma jeb “Zero Waste” bodē pirktam ekoproduktam, taču visbiežāk līdzekli pagatavo pati, izmantojot arī no tējas sēnes noraudzēto etiķi.
Sāciet ar ūdeni
“Sāku ar ūdeni – ar to jau daudz ko var izmazgāt, piemēram, pēc gatavošanas vai ēdienreizes traukus lieku izlietnē un uzleju ūdeni,” ar tīrīšanas darbu pirmo noteikumu – sāc ar ūdeni – iepazīstina Liene.
Šodien viņai spodrības diena, tāpēc virtuvē uz galda saliktas sastāvdaļas, no kurām tiks sajaukts arī kāds maisījums.
Jau gatavs ir trauku mazgājamais līdzeklis gadījumam, kad ar ūdeni vien nepietiek, – sastāv no 3–4 tējkarotēm sodas, ap 32 g ziepju, nedaudz ūdens un sinepju pulvera.
Šo recepti uzgājusi tīmeklī, griboties pamēģināt izdaudzināto sinepju pulveri, kuru trauku mazgāšanai var izmantot arī bez piejaukumiem.
Vēl viena nesen atrasta, bet jau izmēģināta recepte ir vannas tīrīšanas līdzeklim. Sastāvdaļas Liene sver uz elektroniskajiem svariem, nav jau nekāda kulinārija, bet proporcijas jāievēro.
“Ņemam 90–100 g dzeramo sodu, 3 ēdamkarotes ūdeņraža pārskābes, trauku mazgāšanas līdzekli ar ekomarķējumu – manējais ir koncentrāts no beziepakojumu veikala –, visu samaisa burciņā, un izveidojas pasta, kas pietiks vienai vannai. Ar šo esmu tīrījusi – izdevās labi, tāpēc ieteicu arī mammai un draudzenei.”
Pašu gatavotie līdzekļi nav piemēroti ilgai glabāšanai. Liene maisījumu izlieto tīrīšanas dienā, pēc kāda laika tas nebūs tik iedarbīgs.
Tāpat jāņem vērā, ka rezultāts var neizdoties tik ideāls kā ar kādu veikala “superproduktu”, taču pilnīgi pietiekams, lai mājoklis pēc uzkopšanas izskatītos tīrs. Ja traucē etiķa smarža, lai piepilina ēterisku eļļu.
Gāzes plīts virsmai pietiks ar sodu un etiķi, tikai jāļauj uzputot un tad notīrīt netīrumus, pēc tam nomazgāt ar ūdeni. Tas pats maisījums der arī tualetes podam. Gāzes nosēdumus viņa likvidē ar uzraudzēto etiķi, ar ko var nospodrināt arī stiklus.
No dabas ņemam par daudz
Etiķa ražotne atrodas burkā turpat viesistabā uz galda līdzās kafijas un tējas kombučas traukiem.
“Šis ir tējas sēņu hostelis, kur rūgst etiķis,” pajoko saimniece un piebilst, ka viņa darbojas “Zero Waste Latvija”, jo ir tuva bezatkritumu dzīves ideja, tikai ne tās radikālākajā formā, bet vienkārši neapaugot ar mantām.
“Mums katram būtu jāuztaisa audits, kas ir pats nepieciešamākais un no kā varam atteikties, kā arī jāatsakās no liekiem pirkumiem.”
Zaļā izvēle nostiprinājusies, iesaistoties arī jauniešu organizācijā “Fridays For Future Latvia”, kas ir daļa no starptautiskas jauniešu kustības, kura ar saviem pasākumiem cenšas pievērst sabiedrības, mediju un politiķu uzmanību klimata krīzei.
Dzīvot videi draudzīgi mudina darbošanās folkloras kopā “Savieši”, kurā Liene ir vadītāja. Tradicionālo kultūru un latviešu folkloru viņa izstudējusi Kultūras akadēmijā.
“Daba tik daudz ko mums dod, bet mūsdienās cilvēki arī daudz ko tai atņem, jo zaudējuši spēju to novērtēt un saikni, kāda bija agrāk, kad pašiem viss bija jāsaražo,” spriež Liene.
Viņai gribētos, lai katrs ievērotu principu – ko atnes, to aiznes – un aiz sevis mežā, pie jūras vai dabas takās neatstātu atkritumus.
Arī pašu gatavoti tīrīšanas līdzekļi ir viens no zaļā dzīves veida paradumiem, kas neaizņem daudz laika, ietaupa līdzekļus un ir saudzīgi gan veselībai, gan videi.
Mana pieredze
Viszaļākais produkts ir nenopirktais
Ilze Neimane, biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” eksperte, kampaņas “Tīra māja un tīra jūra” organizatore: Ar kampaņu gribējām pievērst uzmanību sakarībām starp tīru māju un jūru.
Visas upes tek uz jūru, tāpēc jādomā ne tikai par savu mazo mikrovidi, spožo mājokli, bet arī saistību starp mums un vidi, un jāizvēlas par labu veselībai un dabai draudzīgiem līdzekļiem. Skaidrs, ka viszaļākais produkts ir nenopirktais.
Virziens patēriņa samazināšanai ir vienīgais instruments vides aizsardzībā, bet veļu vajag izmazgāt, traukiem jābūt tīriem un mājoklim uzkoptam, tāpēc apsvērsim, kas radīs vismazāko ietekmi.
Līdzekļi ar ekomarķējumu ir kompromiss, kas palīdz parūpēties par māju, sevi un jūru, t.i., vidi. Latvijā šī ir vēl nebijusi kampaņa, arī mans sens sapnis, ko šogad varējām īstenot.
Labs piemērs bija Skandināvijas valstis, kur iedzīvotāji labāk atpazīst un daudz vairāk izvēlas preces ar ekomarķējumu. Atceros, kāda projekta dēļ viesojoties Zviedrijā, manu uzmanību pievērsa liels vides plakāts, kas liecināja par nopietnu vides kampaņu.
Viena no mūsu sadarbības organizācijām ir lielākā un senākā vides nozarē arī pasaulē, kas kampaņas par noteiktu tēmu organizē katru gadu, to iedzīvotājiem aktualizējot un atgādinot.
No nekā nekas nerodas. Viņiem izdodas veicināt pārmaiņas sabiedrībā, un kāpēc gan arī mēs to nevarētu?
Tāpēc mums vajadzēja pasākumu, kuru pamana. Kampaņa uzreiz neizmainīs patēriņa paradumus Latvijā, bet būs sākuma punkts, kas jāturpina. Varbūt vēlāk izdosies sarīkot ko līdzīgu jau piecu gadu garumā?
Kā jūs mazgājat traukus un virtuvi?
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
