VIDEO. Pamatīgs sašutums: radio personība Linda Samsonova atzinusies, ka savulaik emocionāli pazemoja klasesbiedreni 1
Pēc tam, kad kustības “Neklusē” ietvaros, kas aktualizē tēmu par mobingu, kas piedzīvots kā skolas laikā, tā vēlāk arī pieaugušo dzīvē, savā pieredzē dalījās “Radio 5” ētera personība Linda Samsonova.
Savu stāstu Linda iesāka ar teikumu, ka viņa ir bijusi tā, kas bija apsmējēja, kūdītāja un pret savu klasesbiedreni beigu beigās esot noskaņojusi teju vai visu klasi. Viņa arī atzinās, ka neatceras, kā īsti visa šī situācija radās, taču arī ne vecāki, ne skolotāji to neesot varējuši efektīvi mainīt, jo Linda bija tā, kas labi mācījās, piedalījās konkursos un, vienā teikumā, bija gan pedagogu, gan vecāku, gan citu klasesbiedru mīlule. Stāsta beigās Linda teic, ka šobrīd ar šo klasesbiedreni, kura cieta mobingu skolas laikā no viņas, viņai esot normālas attiecības.
Pēc šīs intervijas sociālās vietnes “uzkarsa” ne pa jokam. Par Lindas stāstu un pausto pieredzi daudzi bija nepatīkami pārsteigti.
Vispār grūti sagremot faktu, ka cilvēks ar šādiem uzskatiem strādā JAUNIEŠU radio. Lasot šādu interviju, saprotu, kāpēc ir cilvēki, kuri saviem pāridarītājiem nekad nepiedod.https://t.co/NqvsR7R0cE
— Dainis Gžibovskis (@DGFelton) February 4, 2020
NOPIETNI?!?! Ar smaidu uz lūpām, ar pārākuma sajūtu vēl joprojām? Tiešām? Gadrīz ar lepnumu, ka tas izdevās, visi klausīja, skolotāji neticēja! Un, galvenais – mobinga upuris taču arī bija vainīgs – izdarīja kko, kas man nepaīk! Sviests!
Kam tas ir domā?https://t.co/wTAt7Wp8Dh— Gaiss (@ZaneGaisa) February 4, 2020
Ieraudzīju internetā – @TVNET_zinas. Tiešām? Tagad taisīsim sociālās kampaņas, lai apturētu mobingu, vainojot upurus? “Kāpēc šim bērnam nav pašpārliecinātības aizstāvēt sevi? Kāpēc viņš ļaujas, ka uzbrūk?” vai “Tas rūdījums meitenei arī kaut ko ir devis.” https://t.co/FLUPv2VBam
— alise zarina (@phronemophobe) February 4, 2020
Noskatījos video. Viņa nav pamanījusi, ka motivācija pazemot klasesbiedreni ir balstījusies bailēs palikt vienai. Tā vietā turpina fantazēt par sevi kā drosmīgu līderi. Vēlme pazemot otru nerodas spēcīga cilvēka prātā, nevajag turpināt sev melot. #neklusē https://t.co/sRnYFzZE0g
— Sanita Rībena (@sanitaribena) February 4, 2020
Nopietni? NOPIETNI??? Šī intervija ir murgs! Jā, biju maita, bet upuriem tak tas nāca par labu! Un skolu mainīt dēļ mobinga ir vispār ok! ?
Pāridarītāja saruna ar mobinga upuri. Linda Samsonova atklāti par savu pieredzi https://t.co/UL7hapBIMG— Debora (@S_Simplicitas) February 4, 2020
“Radio 5” ētera personība Linda Samsonova dalās savā pieredzes stāstā:
Ko par to saka psiholoģe?
Pēc tam, kad sociālajās vietnēs šī tēma par Lindas izteikumiem kļuva teju vai par apspriestāko jautājumu, ar savu viedokli klajā nāca arī psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Gunita Kleinberga, kas ikdienā konsultē vecākus, pedagogus un skolēnus, kas ir iesaistīti mobinga situācijās.
Gunita Kleinberga pauda savas pārdomas: “Noklausoties Lindas stāstu, varu saprast cilvēku sašutumu, pat dusmas. Šāda situācija ir arī Latvijas skolās – ja skolēns cieš no mobinga, ierasta prakse no pieaugušajiem ir cietušajam piedāvāt dažādas tehnikas, kā tikt ar to galā – ignorēt, vērsties pēc palīdzības pie pieaugušā, atrast citus draugus, pastāvēt par sevi utt., savukārt varmākam izteikt vien rājienu. Rezultātā varmākam netiek doti instrumenti, kā sadarboties. Netiek meklēta arī varmākas rīcības sakne. Mēs palīdzam upurim, bet varmāku tikai nosodām.
Lindas stāsts arī ļoti labi izgaismo dažādus sabiedrībā valdošos stereotipus par mobingu. Piemēram, upuris ir pats vainīgs, viņam pašam ir jāmāk par sevi pastāvēt, upuris šādi tikai norūdās, tāda ir dzīve u.c. Tomēr mobinga izprašana un risināšana ir daudz sarežģītāks process. Ja analizējam konkrēto situāciju, pirmkārt, redzam, ka problēma radās, jo Linda pati jutās apdraudēta savā sociālajā situācijā, tas ir, nevēlējās palikt bez draugiem, un vienīgais risinājums, kuru viņa tobrīd redzēja, bija novadīt visu savu enerģiju uz šo meiteni, kuru juta kā apdraudējumu. Otrkārt, viņa atzīst, ka bija laba un aktīva skolniece, kas savukārt traucēja pieaugušajiem redzēt mobinga problēmu.
Šis ir lielisks piemērs, cik mobinga problēmu ir grūti savlaicīgi pamanīt, domājot, tas taču normāli, ka jaunieši strīdas un risina savas attiecības.
Arī šobrīd skolās, mobinga situācija nereti tiek risināta publiski nosodot un kauninot pāridarītāju, tādā veidā patiesībā viņu padarot par mobinga upuri, savukārt pieaugušos par varmākām. Tādā veidā situācija netiek risināta – jo skolēnam netiek iemācīts ne jauns uzvedības veids, ne iedoti pareizie uzvedības rīki, ne meklēta un analizēta viņa rīcības sakne. Tāpēc arī šī mobinga situācija turpinās tālāk arī darba vidē, jo vairums no mums nemaz nezina, kā rīkoties mobinga situācijās.
Ir ļoti svarīgi, ka arī cilvēki, kas darījuši pāri, runā un dalās savā pieredzē. Gan pētījumos, gan dažādās mobinga situāciju analīzēs, cilvēki baidās runāt par šo aspektu, jo tas izsauc negatīvu rezonansi. Bet mēs nedrīkstam ignorēt nevienu no mobingā iesaistītajām pusēm. Jo patiesībā lomas – varmāka, upuris, klusējošais vairākums – nav nemaz tik statiskas. Šo birku izmantošana, reti palīdz risināt reālo problēmu un redzēt patieso mobinga risināšanas sarežģītību. Savā pieredzē redzu, ka skolēni nereti ir bijuši visās šajās lomās.
Nepareizi risinātā situācijā upuris bieži vien kļūst par apcēlēju vai izvēlās klusēt, ja apceļ kādu citu.
Šīs lomas ir ļoti kustīgas. Ir pats situācijas, ka viens skolēns aizpilda visas trīs loma vienlaicīgi, piemēram, mājās viņu apceļ vecākie brāļi un māsas, skolā viņš savukārt pats fiziski vai emocionāli iespaido kādu klases biedru, savukārt ārpusskolas pulciņā viņš varbūt stāv malā un noskatās, kā apceļ citus.
Šī brīža komentāri sociālos tīklos ir ļoti labs piemērs, ka mēs esam iecietīgi un saprotoši, kad tiek publicēti upura pieredzes stāsti, bet līdzko kāds uzdrošinās dalīties pieredzē par otru medaļas pusi, nosodām. Tas, ko mums vajadzētu paņemt no šī stāsta, ir izpratne, cik vērtīgi ir uzklausīt pāridarītāja pieredzi, lai risinātu mobinga problēmu.
Nosodījums būtībā ir galvenais iemesls, kāpēc mēs nevaram pilnvērtīgi risināt šo problēmu. Pāridarītāji nerunā, jo izjūt kaunu un nedrošību. Kopumā varu teikt, ka, lai patiešām atrisinātu mobinga problēmu, ir jāstrādā ar visām iesaistītajām pusēm.”
Linda Samsonova: ” Šobrīd ir ļoti smagi, jo tieku vainota arī par lietām, kuras neesmu nemaz darījusi”
Savu viedokli portālam kokteilis.lv pauda arī pati “Radio 5” ētera personība Linda Samsonova.
“Mans mērķis, kļūstot par kustības #Neklusē vēstnesi, noteikti nebija lielīties ar savu pāridarītājas pieredzi, bet būt drosmīgai un parādīt mobinga pieredzes otru pusi. Kaut gan ar savu skolas laika rīcību absolūti nelepojos, man šķita svarīgi izgaismot arī pāridarītāja stāstu. Negaidīju šādu sabiedrības nosodījumu un manis sacītā interpretāciju. Šobrīd ir ļoti smagi, jo tieku vainota arī par lietām, kuras neesmu nemaz darījusi. Kad biju daļa no mobinga skolā, mana rīcība nebija ļaunprātīga, es, kā vairums skolēnu, biju vairākās lomās.
Apsmējējas lomā nonācu, jo baidījos, ka pati kļūšu par upuri.
Jau vairākkārt esmu paudusi, ka savu rīcību nožēloju, izprotu tās nopietnību, un meitenei, ko apsmēju, esmu atvainojusies. Visi nosodošie komentāri, kas tika raidīti manā virzienā parāda, cik nozīmīga ir mobinga tēma mūsu sabiedrībā. Es piekritu dalīties ar savu pieredzi, jo ticu, ka sākumā ir jāizprot problēma. To saprast varam, tikai uzklausot visu pušu stāstus – gan upuru, gan pāri darītāju, gan malā stāvētāju. Man bija vajadzīga liela drosme atzīties, ka kādam esmu nodarījusi pāri, taču nekad negaidīju, ka tikšu tik ļoti nosodīta.
Es neattaisnoju savu rīcību. Neesmu speciālists, psihoterapeits, kas savu skolas laika pieredzi varētu arī izanalizēt, varu tikai izstāstīt, kā tobrīd jutos. Ticu, ka mēs varam kļūt par nobriedušu sabiedrību, kas spēj uzklausīt dažādas pieredzes, nenosodīt tās, bet mācīties no tām. Es gribētu, lai pēc tā, ka esam sākuši aktīvi runāt par mobingu, nākamajām paaudzēm nebūt jānokļūst situācijās, kur tu esi pāridarītājs, upuris vai malā stāvētājs. Tas, ka par to nerunājam, nenozīmē, ka tas neeksistē. Tāpēc šī ir kustība par atklātu sarunu – bērniem ar vecākiem, skolotājiem, skolēniem un otrādi, lai veidotu labāku, pieņemošāku sabiedrību.”
Kā tev šķiet, vai Lindas pieredze un viņas atzīšanās var kļūt kādam noderīga cīņā ar mobingu?
Lai risinātu mobinga problēmu, izveidota mobilā lietotne
Sadarbojoties ar jomas speciālistiem, sociālais projekts #Neklusē ne tikai aicina dalīties ar dažādiem pieredzes stāstiem, kas palīdz aptver problēmas mērogu. Lai risinātu mobingu, izveidota mobilā lietotne, kurā jauniešiem saprotamā veidā pieejama informācija par to, kas ir mobings un kā to atpazīt.
Ko darīt, ja mani vai kādu līdzās esošu klases biedru apceļ? Vai arī – kā saprast, ka pāridarītājs esmu es pats? Tāpat lietotnē būs arī tādas funkcijas kā čata iespēja ar skolas psihologu vai uzticības tālruni, WhatsApp lietotnē sazināties ar pusaudžu resursu centru, zvanīt uzticības tālrunim vai policijai. Izstrādātā lietone pašlaik ir testa režīmā, bet jau drīzumā būs pieejama plašākai sabiedrībai.
Tāpat notiek aktīvs skaidrojošais darbs skolās. Aicinām visus vecākus, skolotājus, skolēnus un visus, kam šī tēma rūp, aizpildīt aptauju par mobingu skolas vidē atgriezeniskās saites platformā EDURIO, kas pieejama visiem platformas lietotājiem no 2019.gada 1.novembra līdz 2020.gada 9.aprīlim.
