“Mēs šobrīd esam pasaules vadošā klimata banka.” Intervija ar Eiropas Investīciju bankas viceprezidentu Tomasu Ēstrosu 6
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Investīciju bankas viceprezidenta Tomasa Ēstrosa pārziņā ir šīs bankas darbība Baltijā un Skandināvijā, Austrijā un Āfrikas valstīs, kā arī tādu attālu jomu kā enerģētika un veselības aizsardzība finansēšana. Sarunā ar “Latvijas Biznesu” viņš skaidro, kā banka darbojas un kādus projektus tā finansē.
Ar ko Baltijas reģionā nodarbojas Eiropas Investīciju banka (EIB) un kādus projektus tā finansē?
T. Ēstross: Pēdējos gados mums Baltijas reģionā ir bijuši vairāki labi gadi. EIB Baltijas biroja atvēršana Viļņā 2020. gadā veicinājusi biznesa attīstību, taču otrs attīstību veicinošs faktors ir bijusi darbības diapazona paplašināšana.
Tradicionāli EIB vienmēr nodarbojusies ar aizdevumiem publiskajam sektoram – valstīm un pašvaldībām, kā arī tām piederošiem uzņēmumiem, piemēram, Baltijas valstīs mēs bieži esam izsnieguši tādus aizdevumus, kas valstīm palīdz apgūt ES struktūrfondu finansējumu.
Tāpat Latvijā tipiski bijuši aizdevumi dažādiem infrastruktūras modernizācijas projektiem, piemēram, 60 miljonu eiro aizdevums “Rīgas ūdenim”. Taču pēdējos gados mēs vairāk un efektīvāk pievēršamies privātā sektora finansēšanai, darbojoties caur vietējām bankām.
Latvijā šāds projekts tiek īstenots caur banku “Citadele”, kurai mēs esam aizdevuši 460 miljonus eiro, līgums par to tika parakstīts pērn decembrī. Šis finansējums triju gadu periodā paredzēts maziem un vidējiem uzņēmumiem, un vismaz 20% no šīs summas tiks atvēlēti mazo un vidējo uzņēmumu zaļajiem projektiem. Šādam finansējumam ir divi pozitīvi efekti – mazie un vidējie uzņēmumi spēj saņemt finansējumu, turklāt šādi mēs stimulējam arī kapitāla tirgus attīstību valstī.
Taču pēdējos gados mēs esam uzsākuši arī inovatīvu uzņēmumu tiešo finansēšanu. Latvijā tāds piemērs ir “Latvijas Finieris”, kam esam aizdevuši 39 miljonus eiro.
Šajā uzņēmumā ir apvienojušās inovācijas, jauna tipa pievienotās vērtības radīšana un ilgtspēja – lielisks piemērs projektiem, kādus meklējam. Šo investīciju darbību mēs kopīgi ar Eiropas Komisiju veicam ar “InvestEU” instrumenta palīdzību – tad kredītam mēs varam pievienot arī dažādas garantijas, radot lielāku efektu. Līdzīgas aktivitātes notiek arī pārējās Baltijas valstīs.
Šis apraksts būtībā apkopo mūsu darbības svarīgākos virzienus – finansējums publiskajam sektoram infrastruktūras projektiem, finansējums uzņēmumiem caur vietējām bankām un tiešais finansējums inovatīviem uzņēmumiem.
Ja salīdzina EIB aktivitāti Eiropas Savienības rietumu daļas un austrumu daļas valstīs, kur tā ir intensīvāka?
Noteikti austrumu daļā. Šķiet, ka viszemākā EIB finansējuma attiecība pret iekšzemes kopproduktu šobrīd ir Vācijā, bet brīžiem, pirms dažiem gadiem, visaugstākais šis rādītājs ir bijis Igaunijā. Šāda situācija vērojama jau vairākus gadus.
Pateicoties EIB līgumam ar “Citadeli” un līdzīgam projektam Lietuvā, arī Latvija un Lietuva strauji virzās uz augšu šajā sarakstā. Pateicoties šībrīža aktualitātei – nepieciešamībai nokratīt atkarību no Krievijas fosilajiem energoresursiem un aizstāt tos ar atjaunojamiem resursiem, kas sevišķi aktuāli ir tieši Eiropas austrumu daļā –, var prognozēt, ka šāds stāvoklis saglabāsies vēl krietnu laiku.
Tuvākajos gados EIB finansējums galvenokārt tiks novirzīts divu mērķu sasniegšanai – atkarības mazināšanai no Krievijas gāzes un klimata mērķu sasniegšanai, bagātīgi finansējot energoefektivitātes projektus un atjaunojamās enerģētikas jaudu radīšanu. Kā trešo varētu minēt vēl arī Ukrainas infrastruktūras atjaunošanu.
Baltijas valstīs šobrīd ir aktuāli vairāki šādi projekti – gan atkrastes vēja parka projekts, gan iekšzemes vēja parki, kā arī tiek apspriests vismaz viens modulārās atomelektrostacijas projekts. Cik lielā mērā EIB ir iesaistīta šo projektu finansēšanā?
Mēs esam gatavi finansēt vēja enerģētikas projektus – EIB, šķiet, ir visvairāk pieredzējusī banka pasaulē šādu projektu finansēšanā un viens no lielākajiem šādu projektu finansētājiem. Esam finansējuši gan iekšzemes vēja parkus, gan atkrastes, gan arī šobrīd ļoti inovatīvos peldošos vēja parkus, kurus iespējams uzstādīt tālāk un dziļāk jūrā, vietās, kur vēja apstākļi ir ļoti labvēlīgi.
Līdzīga attieksme ir arī pret saules enerģētikas projektiem. Taču kodolenerģētikas projektus EIB nav finansējusi jau daudzus gadus gan tāpēc, ka ilgus gadus pēc tā nav bijis pieprasījuma, gan arī tāpēc, ka ES dalībvalstīm ir ļoti dažādi uzskati šajā jautājumā. Vēl gribētu pieminēt, ka EIB ir ļoti atvērta energoefektivitātes projektu finansēšanā, zinu, ka Latvijā tā ir liela problēma.
Igaunijai dažu nākamo gadu laikā jāslēdz abas savas degslānekļa termoelektrostacijas – tās šobrīd ir lielākais elektroenerģijas ražotājs Baltijā. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka igauņi meklē tām aizvietojumu un kā vienu no iespējām saskata modulārās AES būvi. Vai pieļaujat, ka EIB varētu to finansēt?
Nē, kodolenerģijas projektus mēs nefinansējam un neplānojam to darīt jau minēto iemeslu dēļ.
EIB bieži vien tiek dēvēta par Eiropas Savienības klimata banku. Kas ar to tiek domāts?
Mēs šobrīd esam pasaules vadošā klimata banka. Tas nozīmē, ka neviens mūsu finansētais projekts nedrīkst kavēt Eiropu un pasauli sasniegt Parīzes klimata vienošanās mērķus. Otrkārt, mums izvirzīts mērķis, ka 50% no finansējuma, kuru izsniedzam, ir tieši saistīti ar klimata mērķu sasniegšanu, un otri 50% tiek veltīti veselības, infrastruktūras, digitalizācijas u. c. projektiem. Mēs esam jau ļoti tuvu šo rādītāju sasniegšanai.
Nākamajos 30 gados Eiropai būs nepieciešams milzīgs finansējuma apjoms klimata mērķu sasniegšanai. Kādi instrumenti šo mērķu sasniegšanai ir EIB rīcībā?
Mēs jau šobrīd daudz aizdodam dažādiem enerģētikas projektiem – apmēram 10–12 miljardus eiro gadā. Taču, uzsākot “RepowerEU” iniciatīvu, banka nolēma papildus minētajam apjomam piešķirt vēl 30 miljardus eiro katru gadu turpmāko piecu gadu laikā tieši enerģētikas projektiem – tātad vēl papildus 150 miljardus. Un šobrīd bankas valde spriež par vēl citiem pasākumiem. Un Baltijas valstīm vajadzētu izmantot šo situāciju savā labā – nāciet pie mums ar saviem projektiem, ņemiet aizdevumus.
Tieši tā arī uzrakstīšu – ka aicināt nākt pēc aizdevumiem…
Tieši tā arī rakstiet (smejas).
Vai ir kāds noteikts projektu tips, kurus finansējat? Piemēram, nesen tika pieminēts ES lēmums, ka līdz 2030. gadam visiem pilsētu sabiedriskā transporta autobusiem jābūt elektriskiem un tikai Rīgai vien tādi būs vajadzīgi pāris simti.
Tieši tādus projektus arī finansējam – gan valsts un pašvaldību, gan arī uzņēmumu līmenī.
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir aizlicis kāju priekšā daudziem dekarbonizācijas projektiem – dažas valstis atgriezušās pie ogļu izmantošanas, daudzas būvē sašķidrinātās gāzes termināļus un tā tālāk. Šādi termināļi savukārt nozīmē skaidru apliecinājumu, ka vismaz dažas tuvākās desmitgades valsts gatavojas izmantot dabasgāzi – jo ātrāk šādas investīcijas neatmaksāt. Vai jūs uzskatāt, ka šādos apstākļos 2030. un 2050. gada klimata mērķi joprojām ir sasniedzami?
Es ļoti labi saprotu, ar kādām grūtībām šobrīd saskaras valdības, pats esmu bijis ministrs Zviedrijā desmit gadus. Taču īstermiņa grūtību dēļ mēs nedrīkstam atteikties no ilgtermiņa mērķiem. Tādēļ mums nevis jāatsakās no klimata mērķiem, bet gan jāpaātrina to sasniegšana.
Vai varat iedomāties, kādu triecienu ES reputācijai un autoritātei Eiropā un pasaulē nodarītu atteikšanās no klimata mērķiem? Tādēļ varu pateikt uzreiz – nekas tāds nenotiks, pat ja vienu vai otru mērķi vai termiņu nāksies nedaudz koriģēt. Ir arī pozitīvais šī kara aspekts – vēl nekad agrāk nav bijis tik izdevīgi investēt atjaunojamajā enerģētikā – ražošanas izmaksas strauji samazinās, bet elektroenerģijas pārdošanas cenas pieaugušas.
Ko EIB šobrīd dara Ukrainas atjaunošanas labā?
Kopš 2022. gada 24. februāra esam pilnībā pārtraukuši jebkādu sadarbību ar Krieviju. Kopš tā brīža esam koncentrējušies uz Ukrainu. 2022. gadā esam Ukrainas valdībai aizdevuši apmēram 1,7 miljardus eiro, arī šogad paredzētas nopietnas summas.
Šobrīd veidojam ES dalībvalstu garantiju fondu, kas ļautu Ukrainai aizdot ļoti nozīmīgas summas tiltu, ceļu, slimnīcu, skolu un citu infrastruktūras objektu atjaunošanai. Ukraina būs pierādījums tam, ka Eiropa tiešām spēj atjaunot vēl labāk – šis lozungs bieži tiek piesaukts.
