“Domāju, Krimūnu estrāde var kalpot par paraugu citām Latvijas estrādēm,” pārliecināts tās veidotājs Mg. sc. ing. Andrejs Domkins.
“Domāju, Krimūnu estrāde var kalpot par paraugu citām Latvijas estrādēm,” pārliecināts tās veidotājs Mg. sc. ing. Andrejs Domkins.
Foto – Ivars Bušmanis

Estrādes, kas pašas dzied. Krimūnu pagastā tapusi unikāla estrāde 1

Skaņa ir vibrējoša maģija, kuru jāmāk pārvaldīt. Tas, ka ģitāras koka korpuss pastiprina stīgu vibrācijas radīto skaņu, ir zināma lieta. To, ka nelielas koka estrādes konstrukcija dabiskās akustikas ceļā var pastiprināt dziedātāju un runātāju balsis, ir patīkams un labi aizmirsts jaunums.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
7 brīnumēdieni! Pārtikas produkti, kuru regulāra iekļaušana ēdienkartē kavē ādas novecošanos
Lasīt citas ziņas

Šāda skaņu pastiprinoša, inovatīva un dekoratīva brīvdabas estrāde nule tapusi Dobeles novada Krimūnu pagastā. Estrāde ir unikāla trīs jomās. Tā ir mūsu kokrūpniecības inovācija, vienīgā estrāde Latvijā, kas pilnībā tapusi, izmantojot liektās koka konstrukcijas. Tā ir vienīgā Latvijā ar tik interesantu akustiku un klasisku eksterjeru, kas velves veidojuma ziņā sasaucās ar pirmo vēsturisko Vērmaņdārza estrādi. Tomēr šim gaumīgajam līmēti locīto koka konstrukciju paraugobjektam ir sava priekšvēsture.

Priekšvēsture: Tērvetes tilts

Latvijas kokrūpnieki un zinātnieki arvien meklējuši jaunas Latvijas meža un koksnes izmantošanas metodes. Citāda tipa – līmētu un liektu – koka konstrukciju izgatavošana un plašāka izmantošana būvniecībā dotu kokmateriālam daudz lielāku pievienoto vērtību. Jaunās līmes un modernās koka saaudzēšanas tehnoloģijas paver principāli jaunas iespējas šajā virzienā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmā lakstīgala liekti līmēto koka konstrukciju izmantošanā Latvijā bija gājēju pāreja Tērvetes dabas parkā uz autoceļa P103 Dobele–Bauska. Tilts vienlaikus nes vairākas slodzes – kā gājēju pāreja, kā zinātniskās pētniecības objekts, kā paraugs arhitektiem un kā pozitīva reklāma nākamajiem koka būvniecības objektiem. Tilta koka konstrukcijas salīmēja pavisam jaunajā “IKTK” rūpnīcā Jelgavā. Gājēju pārejas koka konstrukcijām tika piestiprināti Vācijā ražoti datu ņēmēji. Dati no mērierīču komplektiem nonāk datorā un tiek nosūtīti pētniekiem, kas attālināti testē tiltu.

“Ideja radās, apsverot domu par koksnes plašāku izmantošanu. Pirmais projekts šajā virzienā bija koka tilts, jo šajā jomā pēdējos gados ir ļoti daudz tehnoloģisku jauninājumu. Labākais veids, kā sabiedrību pārliecināt par liekti līmēto koka konstrukciju lietderību, ir savest kopā zinātniekus ar inovatīviem ražotājiem. Tad kopā radīt kaut ko ļoti uzskatāmu un to nolikt visiem redzamā vietā,” atceras Mg. sc. ing. Andrejs Domkins, SIA “MeKA” direktors.

Tilta vienlaidus garums ir 32 metri un platums – vairāk nekā trīs metri, tas izgatavots no egles, priedes un lapegles kokmateriāla. Tilta laidums ir tik lēzens, ka pa to mierīgi var pārvietoties sievietes ar bērnu ratiņiem. No sliktiem laika apstākļiem tiltu pasargā jumts. Īpaši efektīgs tilts izskatās vakaros, kad tiek izgaismots.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.