Estrādes “Sidraba birzs” jau pamazām skan. Jaunajā estrādē ir iespēja uzstāties 12 874 koristiem 0
Linda Kusiņa-Šulce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Mums ir, manuprāt, izdevies realizēt ieceri pilnībā, un te jāpateicas visiem iesaistītajiem, jo bija jūtama motivācija un misija,” vakar, stāvot jaunuzceltajā Dziesmu svētku estrādē, “Latvijas Avīzei” sacīja idejas “Sidraba birzs” autors, arhitekts Austris Mailītis.
Vakar Rīgas pašvaldības pagaidu administrācijas pārstāvji kopā ar ministriem, būvniekiem, arhitektiem, Dziesmu un deju svētku rīkotājorganizāciju pārstāvjiem, virsdiriģentiem un mediju pārstāvjiem aplūkoja Mežaparka Lielās estrādes būvniecības B posma pirmajā kārtā paveiktos darbus.
Vēl priekšā B posma otrā kārta, kurā estrāde iegūs īpaša materiāla pārsegumu, taču jau tagad arhitektu Austra Mailīša un Jura Pogas idejas īstenojumu iespējams pilnībā novērtēt gan vizuāli, gan arī skaniski – uz improvizētu sadziedāšanos “Pūt, vējiņi!” skaņās pasākumā klātesošos uzaicināja diriģents Romāns Vanags.
Sazaroto rakstu veido metāla konstrukcijas 1766,4 tonnu kopsvarā. Kā uzsvēra darbu vadītājs, pilnsabiedrības “LNK, RERE” projekta direktors Valdis Koks – sarežģītajā konstrukcijā nav divu vienādu kopņu, katra no tām izgatavota pēc individuāla rasējuma un marķēta, lai būvnieki zinātu, kurā vietā katra stiprināma.
Unikālā konstrukcija ar saviem 38,5 metriem ir tikai mazu drusciņu zemāka par Brīvības pieminekli. Savukārt estrādes skanīgumu nodrošina kopnēs iestiprinātie 510 akustiskie vairogi, kuri no īpaši blīva, līmēta, dubultliekta saplākšņa izgatavoti septiņos dažādos izmēros.
Viens no vadošajiem Latvijas akustikas speciālistiem Andris Zabrauskis “Latvijas Avīzei” atzina, ka tādējādi šis objekts ir unikāls un sarežģīts Eiropas mērogā.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis, atzinīgi novērtējot padarīto, kas Mežaparka Lielajai estrādei ļauj tapt par valsts radošās ekonomikas vienu no redzamākajiem simboliem un neatsveramu ieguldījumu Dziesmu svētku tradīcijas attīstībā, piezīmēja: “Jau šodien tālredzīgi jādomā par to, lai pēc estrādes pabeigšanas tā taptu par dzīvu, cilvēku iemīļotu kultūras un publisko pasākumu vietu.”
Mežaparka Lielās estrādes B posma pirmās kārtas būvniecības darbus – izbūvēto jauno estrādes ēku un kupolu, kā arī tai piegulošo infrastruktūru – Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēmis ekspluatācijā 21. maijā.
Jaunajā estrādē ir iespēja uzstāties 12 874 koristiem, kā arī uzņemt dejotājus paplašinātajā dejošanas laukumā.
Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanai Rīgas dome no Valsts kases pieteikusi aizņēmumu 87,8 miljonu eiro apmērā, vakar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pavēstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktore Aija Rimcāne.
Viņa norādīja, ka vēl priekšā ir B2 posms, kurā plānota saimniecisko un biroja ēku izbūve, kā arī teritorijas labiekārtošana – projekta pabeigšanai vēl esot nepieciešami 23 miljoni eiro.
Plašāk par Mežaparka Lielās estrādes tapšanas izmaksām un par plāniem estrādes izmantošanā nākotnē lasiet nākamnedēļ “Latvijas Avīzes” ielikumā “Kultūrzīmes”.
