Esot opozīcijā, kādos jautājumos “Apvienotais saraksts” “sitīs” pa Siliņas valdību? 69
Vai šobrīd ir saskaņots “Apvienotā saraksta” frakcijas ietvaros tas, kādos jautājumos, esot opozīcijā, visvairāk sitīsit pa Evikas Siliņas jaunizveidoto valdību, šādu jautājumu uzdeva TV24 raidījums “Ziņu top”.
“Ir jomas, kurās esam profesionāli un to esam pierādījuši, esot bijušajā valdībā, tā ir tautsaimniecība, aizsardzība, iekšlietas. Es negribētu teikt – sitīsim, bet iesim profesionāli ar priekšlikumiem, kas būs no profesionalitātes viedokļa, nevis tikai tādēļ, ka esam populistiski opozicionāri un rādīsim, kā skaisti tikai runājam, bet drīzāk ar konkrētiem priekšlikumiem un idejām, ko varam izdarīt,” šādu atbildi sniedza Aiva Vīksna, 14. Saeimas deputāte, frakcijas “Apvienotais saraksts” priekšsēdētāja vietniece.
Saeimas vairākums ceturtdien, 19. septembrī, apstiprināja jauno, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadīto vadību. Par jauno valdību nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 39 deputāti.
Balsojuma laikā sēdei nebija reģistrējušies un līdz ar to balsojumā nepiedalījās astoņi deputāti – “Apvienotā saraksta” deputāts Igors Rajevs, Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars, NA deputāts Aleksandrs Kiršteins, pie frakcijām nepiederošā deputāte Glorija Grevcova un četri “Stabilitātei” deputāti Jekaterina Dorošķeviča, Nataļja Marčenko-Jodko, Viktorija Pleškāne un Viktors Pučka.
Jaunajā valdībā savu amatu saglabājuši jau iepriekšējā Ministru kabinetā strādājošie – finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Ārlietu ministra postenī oficiāli apstiprināts līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un iepriekšējās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).
Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri līdz ar Saeimas lēmumu kļuvusi kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV). Savukārt veselības ministra amats uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri (JV).
No ZZS ekonomikas ministra amatā apstiprināts šī politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis, zemkopības ministra amatā – Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS), labklājības ministra amatā – kādreizējais labklājības ministrs, Saeimas deputāts Uldis Augulis (ZZS), bet klimata un enerģētikas ministra amatā – parlamentārietis Kaspars Melnis (ZZS).
No “Progresīvajiem” par kultūras ministri apstiprināta Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja direktore, Rīgas domes deputāte Agnese Logina (P), aizsardzības ministrs būs Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds (P), bet satiksmes ministrs – “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens.
Jaunā valdība tajā pārstāvēto dzimumu proporcijas ziņā faktiski atgriežas Laimdotas Straujumas pirmajā vadītajā Ministru kabinetā, kur līdztekus sievietei premjerei bijušas vēl četras sievietes ministres. Šāds sieviešu ministru skaits ir mazāks nekā iepriekšējā Ministru kabinetā.
Topošajai koalīcijai ir 52 deputātu balsis, turklāt valdības apstiprināšanu papildus iepriekš apņēmās atbalstīt arī neatkarīgais deputāts, “Gods kalpot Rīgai” valdes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, kura pārstāvētā partija ir vienojusies par sadarbību ar ZZS.
No parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi ir topošās premjeres pārstāvētajai JV, pieci – ZZS, bet trīs – “Progresīvajiem”.
Tas arī nozīmē, ka Saeimas priekšsēdētāja amats būs ZZS atbildībā un tam tuvākajā nākotnē tikšot virzīts Saeimas deputāts, kādreizējais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (ZZS).
Vajadzība 14.Saeimas laikā apstiprināt otro valdību radās pēc tam, kad pēc ilgstošiem mēģinājumiem pārskatīt līdzšinējo partneru attiecības krita otrā Kariņa valdība.
Kariņa otrās valdības mūžs bijis trešais īsākais neatkarīgās Latvijas vēsturē.
Tikmēr pats Kariņš patlaban ir neatkarīgās Latvijas vēsturē otrais ilglaicīgākais Ministru prezidents. Premjera amatā viņš stājās 2019.gada 23.janvārī, kad ļoti ilgi mēģināts izveidot Ministru kabinetu pēc 13.Saeimas vēlēšanām, amatu saglabājot, arī sākot strādāt nākamajai Saeimai. Kopumā Kariņš valdības vadītāja amatā aizvadījis 1668 dienas.
