Uldis Šmits: Esot “laiks rīkoties” 3
Latvijas augstākās amatpersonas – gan Vējonis, gan Kučinskis – nupat uzskatīja par nepieciešamu akcentēt, ka ārpolitikā valsts “oficiālā pozīcija netiek mainīta”. (Proti, sabiedrība bija sašūmējusies sakarā ar klajā nākušo informāciju par mūsu valdības pārstāvju neformālajām sarunām ar Krievijas vicepremjeru.) Izklausījās pat drusku dīvaini, jo nekādu redzamu iemeslu pārmaiņām nemanīja. Bet laikam šaubas bija iezagušās un tās vajadzēja izkliedēt…
Izskanēja arī mūsu politisko vadītāju ne pārāk bieži publiski iztirzātā korupcijas tēma, jo tā bija apspriesta, tiekoties ar Džo Baidenu. ASV viceprezidents pat apgalvoja, ka korupcijas izskaušana ir patriotiska rīcība.
Taču viņš īsti nepārzina to, ko mēs mēdzam dēvēt par “vietējiem apstākļiem” (skat. Annas Žīgures komentāru 15. augustā) un ka daudzu uztverē patriotisms drīzāk izpaužas tad, ja sazagtajā dalās, kas turklāt skaitās “laba saimnieka” pazīme. Tas ir viens no iemesliem, varbūt pat galvenais, kāpēc tik grūti panākt efektīvas tiesu sistēmas izveidi. “Labākajiem saimniekiem” ir labi sakari, kas iespaido partiju politiku un Saeimas balsojumus.
Arī Latvijas enerģijas tirgus – vēl viena tikšanās reizē pieminēta aktualitāte – joprojām būtu palicis “vietējiem apstākļiem” atbilstošs, respektīvi, bez jebkādām attīstības perspektīvām, ja reformas netiktu uzsāktas Eiropas līmenī un Baltijā iniciatīvu neuzņemtos Lietuva. Tomēr perspektīvu īstenošana nav garantēta, liekas, tāpēc viesis atkārtoja ābeces patiesību: “Jums jāsaprot, ka ir jādiversificē enerģijas piegādātāji un jāpalielina savienojumi ar Eiropu, lai neviena valsts nevar izmantot enerģētiku jūsu suverenitātes graušanai. Laiks rīkoties ir tagad.”
Mēs saprotam, un, iespējams, arī Kalvīša kungs un pat Savicka kungs to sirds dziļumos saprot, bet viņu tirgotais produkts, ja arī gāzes pārdošana tiek iztēlota par gluži parastu biznesu, tomēr ir svarīgākais faktors Krievijas ietekmes saglabāšanai, kuras dēļ ieinteresētās aprindas pielieto visas tām pieejamās sviras.
Eiropas enerģētiskās drošības nozīmību savulaik īpaši uzsvēra Hilarija Klintone, kura, būdama ASV valsts sekretāre (Obamas prezidentūras pirmā termiņa laikā), par to runāja teju ik reizi, kad ieradās Briselē. Baidens Rīgā izteicās ļoti līdzīgi: “Eiropai ir nepieciešami dažādi piegādātāji, nevis jauni gāzesvadi, kas palielina atkarību no Krievijas.” Mūsu eirodeputāti un ministri varētu citēt šo frāzi Eiropas Savienības saietu debatēs. Un turēt īkšķi par Hilariju ASV prezidenta vēlēšanās, kur cīņa var izvērsties sīva. Interesanti, ka Donalda Trampa domas par Putinu, šķiet, Latvijā jau dzirdētas, jo gandrīz sapas ar “Saskaņas” politiķu un Krievijas plašsaziņas līdzekļu viedokli.
Lai vai kā, bet bija jūtama Baidena vēlēšanās Latviju iedrošināt – ASV saistības NATO ietvaros ir un paliks negrozāmas. Viņa teiktais mazliet atgādināja Baraka Obamas sava veida atvadas no Eiropas šā gada aprīlī Hannoverē. Kā sacīja ASV prezidents, paši eiropieši pienācīgi nenovērtē sasniegto, kaut gan Eiropas Savienības izveidošana ir viens no mūsdienu izcilākajiem panākumiem. Nenoliedzot, ka pastāv demokrātijai naidīgi spēki, kas Eiropu grib vilkt atpakaļ pagātnē. Savukārt Raimonds Vējonis 21. augustā pieminēja latviešu pārspīlēto paškritiku, kura vājina valsti, kaut varam ar paveikto lepoties un galu galā “Latvija ir tāda, kādu to veidojam”. Taisnība, bet dažās jomās veidošanas process ir pārāk ieildzis vai apstājies. Mums vēlreiz pateica – kurās, un nav arī sevišķs noslēpums, kāpēc.