Esošajā ģeopolitiskajā situācijā pieaug bažas par koksnes resursu pieejamību 0
Kārlis Vasulis, žurnāls “Baltijas Koks”
Februārī AS Latvijas valsts meži (LVM) izplatīja informāciju presei, kurā norāda, ka sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālistiem izstrādājusi Natura 2000 aizsargājamo teritoriju paplašinājuma projektu Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopu, tostarp staignāju mežu un aluviālo mežu biotopu, kā arī īpaši reti sastopamā sikspārņa (Eiropas platauša) aizsardzībai.
Jāpiebilst, ka katrā ES valstī tiek veidotas Natura 2000 teritorijas nolūkā sekmēt ES nozīmes biotopiem labvēlīga aizsardzības stāvokļa saglabāšanu vai atjaunošanu, kā arī veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos. Lai noskaidrotu, cik un kāda veida dabas vērtības sastopamas Latvijā, no 2016. līdz 2019. gadam nogalei tika īstenots projekts Dabas skaitīšana, kura izpildījums radīja meža nozares pārstāvju sašutumu.
Gaidām uz VARAM
Saskaņā ar nacionālā meža monitoringa datiem mežs Latvijā klāj 3296 tūkstošus hektāru un aizņem 51% no valsts teritorijas. Kopš 2014. gada meža platība ir pieaugusi par 39 tūkstošiem hektāru. Pēc platības izplatītākās ir bērzu mežaudzes (27%), tām seko priežu mežaudzes (26%) un egļu audzes (19%).
Augošu koku krāja ir 682,3 miljoni kubikmetru. Konstatēts, ka kopš 2014. gada mežaudžu krāja palielinājusies par 19 miljoniem kubikmetru. Gan tagad, gan pirms desmit gadiem vislielākā krāja ir uzkrāta priežu (33% no kopējās mežaudžu krājas), bērzu (24%) un egļu (20%) audzēs. Pēdējo desmit gadu laikā vidēji gadā uzkrājas 3,6 miljoni kubikmetru koksnes.
Latvijas mežaudzēs dzīvo koku ikgadējais krājas pieaugums ir 26,84 miljoni kubikmetru, ikgadējais atmirums – 5,7 miljoni kubikmetru un ikgadējais nocirstais apjoms – 17,5 miljoni kubikmetru. Latvijas mežos dažāda veida un sadalīšanās stadijās atrodas 63,6 miljoni kubikmetru, kas 13 gadu laikā (2008–2020.) ir būtiski palielinājies par 7,8 miljoniem kubikmetru jeb 14%.
Informācijā presei LVM Mežsaimniecības plānošanas vadītājs Aigars Dudelis norāda: «Kopā ar DAP ekspertiem esam izstrādājuši Natura 2000 teritoriju paplašinājuma projektu. Potenciālie aizsargājamo teritoriju paplašinājumi LVM apsaimniekotajās zemēs aizņem 57 tūkstošus hektāru, kas ietver dažādu veidu ES nozīmes biotopus vairāk nekā 28 tūkstošu hektāru platībā, to skaitā staignāju meži un aluviālie meži gandrīz 8 tūkstošu hektāru platībā.»
Papildus tiek piebilsts: kamēr tiks izveidoti jauni mikroliegumi vai īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai paplašinātas esošās, šajās teritorijās LVM jaunus darbus neplānos. Iesāktie darbi, kuru ietekme uz potenciālajām Natura 2000 teritorijām nav būtiska, tiks pabeigti līdz šā gada 31. martam atjaunošanas cirtē un līdz 31. decembrim krājas kopšanas cirtē.
Pārējo ES nozīmes biotopu aizsardzības pasākumi ārpus esošajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem tiks noteikti pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvā ziņojuma par Dabas skaitīšanasrezultātiem un tā izskatīšanas Ministru kabinetā (MK).
Žurnāls Baltijas Koks lūdza LVM precizēt izskanējušo informāciju. No minētajiem 57 tūkstošiem hektāru tikai 28 tūkstoši hektāru ir ES nozīmes biotopi, ko konstatēja dabas skaitīšanā, līdz ar to radās jautājums, kas ietilpst atlikušajos 29 tūkstošos hektāru? LVM Mežsaimniecības plānošanas vadītājs Aigars Dudelis norāda: «Tā kā jaunās dabas aizsardzības teritorijas jāveido iespējami viengabalainas, līdztekus 30 tūkstošiem hektāru ES nozīmes biotopu aizsargājamā teritorijā tiek iekļautas arī mežaudzes starp biotopiem 27 tūkstošu hektāru apjomā.»
Tāpat nav skaidrs, vai šis ir vienreizējs pasākums, proti, vai pēc noteikta laika perioda atkal netiktu pārskatītas biotopus iekļaujošās teritorijas. Būtisks moments būs VARAM gatavotā informatīvā ziņojuma par dabas skaitīšanas rezultātu prezentēšana Ministru kabinetā.
Kā norāda Aigars Dudelis: «VARAM gatavotajā informatīvā ziņojuma projektā MK par ES nozīmes biotopu kartēšanas rezultātiem ir paredzēti vairāki scenāriji par Natura 2000 tīkla paplašināšanu, lai nodrošinātu ES nozīmes biotopiem un sugām labvēlīgu aizsardzības statusu. Atbilstoši MK rīkojumam informatīvajam ziņojumam vajadzētu saturēt sociāli ekonomisko novērtējumu katram no scenārijiem.» Gatavojot šo rakstu, uzdevām jautājumu par situāciju Natura 2000 teritoriju paplašināšanā arī DAP.
Diemžēl viņi neko nevēlējās komentēt, aizbildinoties, ka informāciju presei gatavojuši LVM un ar jautājumiem jāvēršas pie viņiem.
Privātie bažījas
Šobrīd nav skaidrs, vai plānotā aizsargājamo dabas teritoriju paplašināšana skars privāto mežu īpašniekus. Arī Latvijas Meža īpašnieku biedrība (MĪB) ir nosūtījusi vēstuli VARAM ar lūgumu skaidrot situāciju, bet atbilde vēl nav saņemta.
MĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks sarunā ar žurnālu Baltijas Koks stāsta par aizdomām, ka runa varētu būt par vairākiem desmitiem tūkstošu hektāru privāto mežu īpašnieku zemes. Viņš kritizē šo procesu, norādot, ka diskusijās nav pieaicināti cilvēki, kurus šis process ietekmēs visvairāk, proti, paši meža īpašnieki.
«Kārtējo reizi pierādās, ka nav nekāda dialoga ar tām personām, kurām ir jābūt iesaistītām šādu jaunu aizsargājamo teritoriju izveidošanā. Zemes īpašnieks, kuram tiek noteikti jauni ierobežojumi, kurš atradīsies jaunajā aizsargājamajā teritorijā, vispār netiek iesaistīts sarunās par šādu teritoriju izveides mērķi un to, kuras platības tiek iekļautas.
Tas turpina iesākto dabas aizsardzības sistēmas stāstu, kāds Latvijā ir bijis visu laiku. Būtu jārunā ar zemes īpašniekiem par to, kādus mērķus plānots sasniegt, kur veidos aizsargājamās teritorijas un ko tas nozīmēs katram konkrētam īpašniekam. Mēs pašlaik nezinām, kādas platības no privāto zemju īpašniekiem tiks iekļautas jaunajās aizsargājamās teritorijās. Saprotam, ka tie varētu būt vairāki desmiti tūkstoši hektāru.
Turklāt ne tikai tās platības, kurās ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, bet vienkārši tā var būt jebkura mežaudze, kas atrodas tuvumā kādam meža audzes masīvam, lai veidotu vienlaidus teritoriju, neskatoties uz audžu vecumu un vai tur ir vai nav atrasti biotopi. Tas nozīmē būtisku aprobežojumu pieaugumu privātajos mežos,» norāda Arnis Muižnieks.
Vienlaikus viņš vērš uzmanību uz nepilnīgo kompensāciju mehānismu.
«Vēl aizvien nav pavirzījusies uz priekšu diskusija par kompensācijas sistēmas pilnveidošanu, jo, ja veido jaunas aizsargājamas vides teritorijas, tad vispirms vajadzēja diskutēt par to, kā mēs Latvijā virzāmies uz priekšu ar taisnīgas kompensācijas sistēmas izveidi. Nevis piedzīvot situāciju, ka meža īpašnieks atkal saņems apsveikuma vēstuli: «Labrīt, jūs atrodaties jaunā Natura 2000 teritorijā!» Protams, īpašnieku reakcija būs krasi negatīva.
Mēs atkal ejam no nepareizā gala, nerunājam ar zemes īpašniekiem, nerunājam par jaunas kompensāciju sistēmas izveidi un, manuprāt, neskatāmies uz to, cik Latvijā varam atļauties šādas aizsargājamās teritorijas. Ir skaidrs, ka ir Eiropas Komisijas ierosinātā lieta pret Latviju par to, ka nav pilnā apmērā izveidota Natura 2000 teritorija. Tomēr mums taču ir jāpanāk, lai tas būtu pēc iespējas mazāk sāpīgi pašai Latvijai,» pauž Arnis Muižnieks.
MĪB valdes priekšsēdētājs uzskata, ka tik lielu platību izņemšana no saimnieciskās darbības ietekmētu koksnes pieejamību un negatīvi ietekmētu kokrūpniecības nozari Latvijā. «Uzstādījums, kāds Latvijā ir bijis līdz šim, un diskusijas, kādas mēs dzirdam, piedaloties kartēšanas uzraudzības grupā, liecina par to, ka vairāk tiek domāts, ka daba jāaizsargā nevis caur apsaimniekošanu, bet gan nekā nedarīšanu.
Līdz ar to, protams, šādu jaunu teritoriju veidošana ar šādiem nosacījumiem nozīmēs to, ka tas var būtiski ietekmēt visas mežu un kokapstrādes nozares darbību. Šajos ģeopolitiskajos apstākļos mēs tiešām varam nodrošināt savu energoneatkarību. Ja mēs runājam par mežu nozari un tās produktiem, mēs viennozīmīgi varam nodrošināt savu energoneatkarību siltumapgādē. Savukārt elektroapgādē varam pavērot, kā darbojas zviedru kolēģi ar koģenerācijas stacijām apdzīvoto vietu tuvumā,» akcentē Arnis Muižnieks.
Viņš uzsver, ka ar Latvijā pieejamo koksnes resursu siltumapgādi var nodrošināt ntās reizes. «Mums vēl aizvien ir ļoti lielas aizaugušas lauksaimniecības platības, grāvji, kurus varētu tīrīt un tīrīt un pēc tam šķeldot. Paskatāmies uz to, cik mums ir pāraugušas mazvērtīgo sugu baltalkšņu un apšu audzes.
Koksnes ir tik daudz, ka apkuri varam 100% nosegt. Ir skaidrs, ka elektroenerģijas ražošanā ir jādomā par koģenerāciju, bet nebūs tā, ka tagad viss pāries tikai uz koksni, tomēr kaut kādu piešprici, līdzīgi kā Zviedrijā, var nodrošināt,» viņš uzskata. Zviedrijā aptuveni 9% no patērētās elektroenerģijas nāk no šķeldas koģenerācijas stacijām, kuru primārā funkcija ir centrālā apkure.
Arnis Muižnieks uzsver, ka ir pēdējais laiks pieņemt lēmumus, kas paredz strauju virzību uz vietējā resursa – koksnes – izmantošanu centralizētajā un individuālajā siltumapgādē.
Kā liecina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava zinātnieku pētījumi, enerģijas apjoms, ko var iegūt no mazvērtīgākā koksnes sortimenta un cirsmu atliekām, ir vērtējams 1,05–1,15 miljoni TJ, un te nav ieskaitīts tas enerģijas apjoms, kuru būtu iespējams iegūt no koksnes, kas atrodas ārpus meža, grāvmalu apaugumos, apaugumos infrastruktūras objektu platībās.
Latvijā pašlaik ir arī milzīgs pāraugušo saimnieciski mazvērtīgo koku sugu audžu apjoms, piemēram, pieaugušu un pāraugušu baltalkšņu audzēs atrodas apmēram 23 miljoni kubikmetru koksnes.
«Kā redzams, resursi mums ir, vajag tikai gribu, lai kļūtu neatkarīgi, izmantojot savu, vietējo, atjaunojamo resursu. Latvijas meža nozare var pilnībā nodrošināt valsts enerģētiskās vajadzības siltumapgādē, kā arī varētu daudz vairāk dot elektrības ražošanā, ja plašāk attīstītos koģenerācijas staciju būvniecība, līdzīgi kā tas strādā Zviedrijā,» norāda MĪB vadītājs.
«Meža nozare un tās produkcija ir bijis tas naudas avots, kas tecējis iekšā Latvijā. Man patīk to salīdzināt ar ģimeni – lai ģimene varētu dzīvot, kādam ir jāpelna. Šajā gadījumā varam valsti skatīt kā ģimeni, un kādam ir jānes nauda iekšā. Meža nozares produkcija ir šis naudas avots,» uzsver Arnis Muižnieks.
Fotoparaksts: «Latvijas meža nozare var pilnībā nodrošināt valsts enerģētiskās vajadzības siltumapgādē, kā arī varētu daudz vairāk dot elektrības ražošanā, ja plašāk attīstītos koģenerācijas staciju būvniecība, līdzīgi kā tas strādā Zviedrijā,» uzsver Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
