Vai skolotāju algām piešķirto naudu pašvaldības tērē atbilstoši mērķim? 0
Reaģējot uz Valsts kontroles (VK) secinājumu, ka finansējums skolotāju algām tērēts nesaimnieciski un necaurredzami, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paziņojusi, ka atbildība par piešķirto mērķdotāciju izlietojumu jāuzņemas pašvaldībām un skolām. Finansējumu pašvaldībām piešķirot, pamatojoties uz mācību gada sākumā to iesniegto informāciju par skolēnu skaitu. Tālākajā naudas sadalē IZM vairs neesot tiesību iejaukties. IZM arī nenoliedz risku, ka, lai saņemtu lielāku finansējumu, pašvaldības mācību gada sākumā cenšas piesaistīt pēc iespējas vairāk skolēnu un piešķirtos līdzekļus reizēm izmanto ne tikai pedagogu algām.
Jānis Raščevskis, Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieks: “Piešķirto naudu tērējam godprātīgi. Mums ir pilsētas skolas, kuru ietilpība ir pietiekami liela, taču neveicam nekādu iekšējo pārdali par labu mazākām skolām. Mērķdotāciju apjoms katrai skolai tiek noteikts atbilstoši audzēkņu skaitam, un princips “nauda seko skolēnam” tiek simtprocentīgi ievērots. Arī nekādas prēmijas vai piemaksas no pašvaldības puses nemaksājam. Iespējams, citas pašvaldības kādas negodīgas necaurredzamas shēmas lietojušas. Drīzāk mēs ministrijai varam pārmest, ka mācību gada sākumā finansējuma noteikšanas termiņi tiek vilkti garumā un izveidojas situācija, ka jau jāsāk izmaksāt skolotājiem algas, bet vēl nav piešķirts finansējums. Runājot par VK revīzijas secinājumiem, nevar atsevišķus pārkāpumus attiecināt uz visām pašvaldībām. Mūs, kas godprātīgi ievērojam noteikumus, šādi pārmetumi pat zināmā mērā aizvaino. Kopumā pret pašreizējo sistēmu naudas sadalē gan mums nekādu lielu iebildumu nav, taču vienlaikus saprotam pašvaldības ar pavisam nelielām skolām, kur “nauda seko skolēnam” īsti labi nefunkcionē.”
Aivars Šilis, Aizputes novada domes priekšsēdētājs: “Naudu, kas mums pienākas, ievērojot sistēmu “nauda seko skolēnam”, mēs saņemam un izlietojam atbilstoši noteikumiem. Man nav saprotams, uz kāda pamata iespējams manipulēt ar skolēnu skaitu. Atskaites par to sniedzam divreiz gadā – septembrī un janvārī. Interesanti zināt, no kurienes gan mums pēkšņi ņemt bērnus, ko pierakstīt kā audzēkņus uz šiem atskaites periodiem, ja viņu novadā ir tik, cik ir? Pavisam niecīgi finansējuma pārpalikumi šad tad bijuši, taču tie mums paliek kā rezerves līdzekļi izglītības nozarei. Nedomāju, ka mūsu novads ir pelnījis kādus pārmetumus par pedagogu atalgošanas kārtību. Mūs pašreizējais dotāciju sadales princips apmierina, jo darbojas sekmīgi. Mazākajās skolās, kur pedagogiem saskaņā ar to algas ir mazākas, piešķiram nelielas piemaksas no pašvaldības līdzekļiem. Vienīgā pretenzija gadu no gada ir par IZM lielo vilcināšanos ar atalgojuma apmēra noteikšanu mācību gada sākumā, kad skolotāji tiek atstāti neziņā par saviem turpmākajiem ienākumiem.”
Kārlis Pabērzs, Krustpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks: “Tāda nu ir ministrijas noteiktā sistēma, ka divas reizes gadā norādām skolēnu skaitu izglītības iestādēs. Manā izpratnē ar skolēnu skaitu nemaz nav iespējams blēdīties – ministrijas datu bāzē vienu skolēnu kā divus taču norādīt nevar. Cits jautājums ir par līdzekļu sadales principu, kas noveduši pašvaldības situācijā, kad izmisīgi jācīnās par katru skolēnu. Algas jau tā ir ārkārtīgi pieticīgas, un reizēm pat no mērķdotācijām algas direktoram un citiem skolu administrācijas darbiniekiem neiznāk un pašvaldībai nākas izlīdzēties ar saviem līdzekļiem. Par pārpalikumiem vispār nevaram runāt. Tādi varbūt veidojas pašvaldībām, kurās ir lielas skolas. Esošā sistēma nav tā labākā sevišķi lauku skolām, kur audzēkņu kļūst arvien mazāk. Tā rada nepatīkamu un nevajadzīgu konkurenci starp kaimiņu novadiem. Skaidrs, ka lielās pilsētu skolas sistēma apmierina, tāpēc ministrijai jāatrod vidusceļš.”