Valdis Krastiņš: Bija patiešām pacilāta sajūta. Esmu sapotējies! 18
Valdis Krastiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sestdien manā e-pastā un arī telefonā parādījās ziņa: saskaņā ar Jūsu pieteikumu lūdzam sazināties ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) vakcinācijas punktu, lai norunātu par laiku.
Telefonā laipna jauna balss man izskaidroja, cikos, kur (ar sīkām norādēm), kam jābūt līdzi, un es sāku gatavoties: vakcinācija bija paredzēta jau nākamajā dienā.
Un bija arī gandarījums par to, ka acīmredzot sekmīgi strādā birokrātiskā sistēma (līdz šim ar to biju saskāries galvenokārt kontaktos ar VID – piekritīsiet, ka tā nav pati patīkamākā pieredze).
Un tā nu nākamajā dienā abi ar sievu soļojām pa BKUS celiņiem uz norādīto ēku. Tur viss bija ļoti vienkārši un lietišķi: daži jautājumi par manu veselības stāvokli, īsa saruna ar ārstu, un – aiz norobežojuma uz poti. Čiks, un gatavs!
Saņēmu to pašu “AstraZeneca” vakcīnu, par kuru lasītas debates ārzemju un pašmāju presē, bet man vienalga: Eiropas Zāļu aģentūra atzinusi to par derīgu, to plaši lieto Lielbritānijā un citur.
Kādu brīdi, kavējoties vakcinācijas zālē, varēja vērot senioru plūsmu, nepārtrauktu un neatlaidīgu. Nākamajā dienā lasīju presē, ka todien visi piereģistrētie seniori BKUS uz vakcināciju ieradušies simtprocentīgi. Braši! Un iedrošinoši.
Ir reizes, kad jāuzticas, un es uzticos vakcīnu veidojušiem zinātniekiem un ražotājiem. Un esmu pateicīgs veselības ministram Danielam Pavļutam ar viņa darbiniekiem.
Pārradāmies mājās, un iestājās zināms atslābums. Naktī bija mazliet dīvaina sajūta locekļos, neizprotama nieze te tur, te šur, bet no rīta viss bija beidzies.
Lasīju, ka Izraēlā sapotēti jau gandrīz 60% – apskaužami! Bet ASV sasniegts pusmiljons ar Covid-19 mirušo, kaut gan saslimšanas un hospitalizācijas skaitļi mazinās. Dzīvojam pretrunu pilnā pasaulē, no kuras izeja ir tikai viena – ar manis saņemtā adatas dūriena palīdzību.