“Esmu pret šādu uzstādījumu”, “Saistoša ir nevis partija, bet cilvēki, kas tajā darbojas”. Diskusija par Saeimas frakciju nozīmi 15
“Es kā pilsonis esmu pilnīgi pret šādam uzstādījumam. Kad viņiem saka – noliec mandātu, tad viņi lepni: “man darba devējs ir tauta, un tikai tauta man mandātu var atņemt! Pagaidiet, es tev iedevu mandātu, balsojot par partiju – atzīmēju ar krustiņu vai ar mīnusiņu, bet par partiju,” TV24 raidījumā “Preses klubs” komentāru par frakcijām nepiederošiem deputātiem sniedz Juris Rekšņa, bijušais Valsts policijas priekšnieks.
Viņš uzsver, ka tieši tāpēc kā jebkurā normālā darbavietā, ja viss noriebjas, vienkārši jāiet prom, tādējādi dodot vietu nākamajam sarakstā.
“Spļauj tam priekšniekam virsū – nu, neiet mums tā lieta – es eju prom. Bet, ja es eju prom, tad es eju nevis pussolīti projām uz beņķi, bet eju vispār projām, un nākošais aiz strīpas nāk manā vietā,” Rekšņa skaidro.
Evija Papule, 13.Saeimas deputāte (frakcijām nepiederoša), partijas “Republika” domes priekšsēdētāja, bijusī IZM valsts sekretāre papildina, ka tad ir jāmaina nosacījums, kas drīkst attiecīgi no kādas partijas pretendēt, jo šobrīd var pretendēt arī partijā neesoši cilvēki: “Mans piemērs tāds ir – es nekad neesmu sastāvējusi tajā partjā, kurā frakcijā es nonācu vai biju, tā jāsaka – kā izvēle.”
Iesaistoties diskusijā, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris gan nepiekrīt tam, ka Latvijā lielākā daļa vēlētāju iet balsot par partiju un partijas programmu.
“Kāpēc Latvijā liek lokomotīves partijas uz vēlēšanām? Tāpēc, ka tie ir cilvēki, kuri varbūt pat to ideoloģiju neaizstāv, ārēji vārdos – jā. Bet tos paņem tāpēc, lai pievilinātu vēlētājus, jo vēlētājs par viņu ievilks krustiņu.”
Viņš pauž uzskatu, ka ne jau tā partijas programma ir tik saistoša, bet drīzāk ir saistoši cilvēki, kas tur darbojas.
“Paskatīsimies populistiskās partijas, kur aktīva vadoņa dēļ pēc būtības partijas tiek ievēlētas – kādas viņām ir ideoloģijas vai programmas? Principā viss slikts tas, kas līdz šim ir bijis – nozākāt to, kas ir bijis, mēs jaunu pasauli celsim sev un mēs gribēsim likvidēt tos visus sliktos. Un tad viņi ieiet iekšā, un tas vadonis pēkšņi darbojas savādāk un tie cilvēki, kas ir sanākuši, saprot, ka viņiem nav kopīga fundamenta, par ko viņiem cīnīties. Un tad es teikšu – par ko cilvēki balsoja? – par cilvēkiem.
Rekšņa norāda, ka ir jau arī otra puse – ja par partiju gribas balsot, bet konkrētais cilvēks nepatīk, tad viņu vienkārši svītro ārā.
piebilst, ka vismaz to šobrīd varam izvēlēties, un piekrīt, ka cilvēku motivācija šobrīd ir ļoti dažāda, kas nav vienkārši lasām-nelasām, gribam-negribam.
