Kā jaunieši rīkotos, ja Latvija nonāktu militāra apdraudējuma apstākļos? 1
Aiga Jansone (21), studente: ”Domāju, ka censtos aizstāvēt valsti, cik tas būtu manos spēkos. Piedalītos kādās barikādēs vai kā citādi palīdzētu. Katrā ziņā nebēgtu. Bail būtu, bet, tā kā esmu patriote, bailes pārvarētu. Padoties un aizmukt – tas ir vieglākais, bet, manuprāt, ir vērts cīnīties par mūsu Latviju. Taču nebrīnos, ka tomēr ir tik daudz jauniešu, kas drīzāk šādā situācijā valsti pamestu, jo Latvijai ir lielas ekonomiskās problēmas, jauniem cilvēkiem grūtības atrast darbu, izdzīvot utt.”
Mārcis Apsītis (19), mācās: ”Sākotnēji protestētu par to sociālajos tīklos un mudinātu atbildīgās institūcijas sākt rīkoties. Ja parādītos reāli draudi manai dzīvībai, visticamāk, es pamestu Latviju, jo man ir svarīga mana dzīvība un drošība. Turklāt Latvijā dzīves apstākļi tik un tā nav tie spīdošākie un ārzemēs ir daudz lielākas izaugsmes iespējas. Esmu patriots, bet laikam ne līdz galam.”
Vigija Šorikova (18), studē un strādā: ”Mana ģimene dzīvo ārzemēs, tāpēc it kā mani te nekas netur un varu jebkurā laikā doties prom. Esmu savas valsts patriote, taču nezinu, vai tik lielā mērā, lai situācijā, kad jebkurā brīdī mani var nošaut, es paliktu šeit. Esmu jauna un gribu dzīvot. Turklāt karot es tik un tā nespētu, bet iet kādās demonstrācijās šādos apstākļos nav lielas jēgas. Ja uzbruktu Krievija, man būtu īpaši sāpīgi, jo es nespētu pieņemt pārkrievošanu vai ko līdzīgu padomju režīmam. No Latvijas tad nekā vairs nepaliktu. Jāteic gan, ka esmu smalki iztēlojusies savas dzīves nākamo piecu gadu plānus, un tie visādā ziņā saistīti ar Latviju. Ja Latvijā sāktos karš – tas sagrautu visus manus sapņus. Es mīlu šo zemi, dabu un cilvēkus, tāpēc arī, ja nāktos aizbraukt, līdzko Latvijā iestātos miers, es noteikti atgrieztos.”
Patriks Pāvuls (21), mācās: ”Iestātos nacionālajos bruņotajos spēkos. Par to kā savu profesiju esmu domājis jau agrāk, bet noteiktu iemeslu dēļ plāni mainījās. Taču, ja būtu vajadzīgs aizstāvēt valsti, nešauboties iesaistītos. Man gan liekas, ka daudz jaunu cilvēku aizmuktu no Latvijas. No vienas puses, es viņus saprotu. Cilvēki vēlas pasargāt sevi un savus tuviniekus, un patiesībā tas arī ir labākais, ko viņiem darīt: atrast patvērumu kaut kur drošībā. Es esmu patriots, tāpēc arī mobilizētos. Pieļauju, ka arī daļa Latvijā dzīvojošo krievu neuzskatītu par vajadzīgu aizstāvēt Latviju.”
Asnāte Prokiraite (23), studē: ”Muktu prom. Man ir bail no kara. Taču zinu, ka mana ģimene paliktu, jo viņi ir patrioti. Par sevi gan to īsti nevaru teikt. Krīze ar visām finansiālajām problēmām un zemo labklājības līmeni atstājusi lielu ietekmi uz maniem uzskatiem. Domāju, vairākums jaunu cilvēku rīkotos līdzīgi man, jo nav arī pārliecības ne par Latvijas aizsardzības spējām, ne iespējamo atbalstu no ES un NATO.”
Sergejs Juškovs (23), atgriezies Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes: ”Ilgu laiku strādāju ārzemēs, bet nupat atgriezos Latvijā, jo vairs nespēju būt prom no savām īstajām mājām un mīļajiem cilvēkiem, no savas zemes. Ja Latvijā sāktos karadarbība, es droši vien būtu gatavs stāties pretim uzbrucējam un aizstāvēt savu valsti. Domāju, arī mani draugi iesaistītos bruņotajos spēkos un visiem kopā arī bail būtu mazāk. Es ļoti pārdzīvoju to, kas notiek Ukrainā, tāpēc, iedomājoties, ka kas tāds varētu notikt Latvijā, asinis sāk vārīties. Skumji, ka tik daudz jauniešu Latvijā pārpīpējušies spaisu, degradējušies un ir pilnīgi vienaldzīgi pret Latviju. Viņi šeit vienkārši eksistē un, sākoties karam, droši vien vairākums no viņiem aizlaistos.”
Uzziņa
* Militāru draudu gadījumā Latviju pamestu teju piektā daļa (18,2%) valsts iedzīvotāju, liecina pēc portāla “Delfi” pasūtījuma aprīlī veiktā pētījumu centra SKDS aptauja.
* Vairāk nekā puse – 55,4% – respondentu ir pārliecināti, ka šādā situācijā paliktu Latvijā, bet 26,4% nezina, kā rīkotos.
* Par došanos prom no valsts kara draudu gadījumā pārliecinātākie ir jaunieši vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem – trešā daļa no viņiem uzskata, ka rīkotos šādi.
