“Drīz metīšos ceļos darba intervijā un lūgšos, lai mani paņem darbā!” Žurnāliste atklāj nepatīkamas darba “aizkulises”
0
Sākumā jābūt plānam, tad izglītībai, tad centībai un beigās viss notiks, tu strādāsi savā sapņu profesijā, tevi novērtēs, pelnīsi pietiekami lielu algu un dzīve būs skaista. Tā mēs visi taču reiz domājām, bet realitāte ir krasi atšķirīga.
Mēs varam spert visus pareizos soļus, bet pie kārotā apbalvojuma netikt. Kāpēc Latvijā ir tik grūti atrast darbu, bet tajā pašā laikā sludinājumu lapas pilnas piedāvājumu? Savā sūrajā stāstā par darba meklējumiem dalās kāda žurnāliste, jaunā māmiņa, kura nebaidās teikt patiesību. Lūk, Zaigas stāsts.
“Man ir izglītība mediju studijās un žurnālistikā. Un pieredze arī ir žurnālistikā, gandrīz 10 gadus.
Pirms diviem gadiem nolēmu pamainīt savu darbu un atsaucos uz sludinājumu viena portālā, es neminēšu tā nosaukumu, bet šis portāls pieņem kaudzēm darbinieku un atlaiž. Sludinājumi uz viņu vakancēm (vienām un tām pašām) stāv jau vairākus gadus.
Es neizturēju pārbaudes laiku, tas nav traki, tā gadās. Pēc tam es atradu darbu un nostrādāju tur pusgadu, bet gribējās tomēr pelnīt vairāk, šķita, ka no ziņām esmu izdegusi. Tiesa gan pēc tam atskārtu, ka tā jūtos, jo katra otrā ziņa bija par karu.
Sāku meklēt citu darbu, pastrādāju gadījuma darbus pa vidu saviem meklējumiem, lai varētu savilkt galus kopā. Šobrīd esmu spiesta strādāt vienā veikalu tīklā, kur mēnesi nesaņēmu pat minimālo algu, jo, lai gan man ir summētais darba laiks visas stundas uzņēmums atsakās izlikt.
Paralēli strādāju ārštatā viena izdevniecībā, un katru dienu izsūtu CV. Mana izglītība man ļauj strādāt arī sabiedrisko attiecību jomā tāpēc sūtu arī uz šīm vakancēm. Bet ir tā, ka aizej uz darba interviju, varbūt iedod uzdevumu otrajai kārtai. Un pēc tam vai nu pēc ļoti ilgā laikā seko atteikums vai vispār neatbild.
Esmu nonākusi līdz tam, ka laikam drīz metīšos ceļos darba intervijā un lūgšos, lai mani paņem darbā. Mūsu valstī ne tikai tiem, kam nav pieredzes ir “auzas” dabūt darbu, bet arī tiem, kam pieredze ir.
Katru reizi, darba intervijā izklāstu gan priekšlikumus, gan idejas, bet sanāk, ka es esmu bezmaksas ideju ģenerators, jo ir darba vietas, kuras šo to ir izmantojušas no tā, ko esmu darba intervijā piedāvājusi.
Es neprasu atlīdzību par to, bet, ja reiz manas idejas tika atzītas par labām, lai realizētu, tad kāpēc nepieņemt mani darbā? Atbildes nav.
Atceros, ka pēc augstskolas beigšanas meklēju darbu un kādā jau divdesmitajā darba intervijā neizturēju un pajautāju: “Ja reiz man ir labas idejas, prasmes, bet pieredze nav tik liela, tad kāpēc nedod man iespēju? Kā man to lielo pieredzi dabūt, ja neviens man darbu nedod?” Atbildi es tā arī nesagaidīju.
Šobrīd situācija ir savādāka, bet es jau atkal jūtos kā nederīgs mēsls darba tirgū.
Esmu spiesta strādāt jebkādu darbu, ko pat tas ir labāk kā sēdēt uz bezdarbnieku pabalsta, kas ir nožēlojams. Man ir mazs bērns un savas profesionālās ambīcijas un vēlmes man ir jānoliek malā, jo man ir jādomā par viņu. Un es neesmu vienīgā mūsu valstī kam ir šāda situācija, diemžēl ir sajūta, ka valstij ir nospļauties par valdošo miskasti un izmisumu darba tirgū.
Ar katru dienu es arvien vairāk saprotu, ka es ar savām zināšanām un pieredzi nevienam neesmu vajadzīga. Es varu ar putām uz lūpām censties, bet nevienam tas nav vajadzīgs. Nobeigumā gribu piebilst, ka ceru, ka šī vēstule tiks nopublicēta un to izlasīs darba devēji un aizdomāsies par to ka viņi uzlūko CV.
CV nav tikai papīrs, kas stāsta par cilvēka pieredzi un izglītību, bet tā ir arī cilvēka cerība, ka viņam tiks dota iespēja.
Šobrīd meklēju darbu gan žurnālistikā, gan sabiedrisko attiecību un satura mārketinga jomās.
Ar cieņu, Zaiga.”
Ekonomists Pēteris Strautiņš komentē, ka “algu lielumu nosaka dažādi apstākļi. Ļoti vispārinot varētu teikt, ka tie ir divi ekonomistu vecie draugi – pieprasījums un piedāvājums, bet ir ļoti daudz nianšu.
Algu līmeni nosaka:
1. Pievienotā vērtība nozarē. Ekonomikas teorija vēsta, ka uzņēmumi palielina darbinieku skaitu līdz brīdim, kad papildus pieņemtā darbinieka nodarbināšanas izmaksas sasniedz papildus radīto pievienoto vērtību. Savukārt pievienoto vērtību nosaka gan darbinieka kvalifikācija, gan uzņēmuma produkti, tehnoloģijas, darbības mērogs un citi apstākļi. Piemēram, pievienotā vērtība programmēšanā vairākkārt pārsniedz pievienoto vērtību vieglajā rūpniecībā.
2. Darbinieka izglītība un pieredze.
Sabiedriskajā sektorā – arī nozares politiskā ietekme, spēja ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Kur darbavieta atrodas? Rīgā algas caurmērā ir augstākas nekā pārējā Latvijā, ir atšķirības arī starp pārējiem reģioniem. Algas Latvijā ir augstākas nekā Mauritānijā, bet zemākas nekā Francijā.”
Vai kāds ir gatavs Zaigai dot iespēju? Ja vēlies ar Zaigu sazināties, raksti uz [email protected]. un mēs padalīsimies ar Zaigas kontaktiem. Ja arī Tu vēlies pastāstīt par darba meklējumiem, interesantu pieredzi darba intervijās vai negodīgiem darba apstākļiem, algu savā profesijā, raksti man epastu uz [email protected]. Es tavu ziņu noteikti izlasīšu!
