Moka galējības: te sportoju un ievēroju diētas, te gulšņāju un riju 0
Jautā lasītāja: “Ar mani ir savādi – kādu laiku ievēroju visus veselīgas ēšanas priekšrakstus, ievēroju noteiktu diētu, regulāri un pat bieži sportoju. Bet tad pienāk brīdis, un es vairs neko tādu nedaru! Tikai gulšņāju un mielojos, ēdu nejēgā daudz, man visu kārojas, sporta zāli vairs neapmeklēju. Taču ne vienā, ne otrā situācijā nejūtos līdz galam labi. Kāpēc tā?”
Skaidro psihoterapeite un psihosomatiskās medicīnas ārste Inta Zīle:
– Tā ir daudziem – ļoti strikta diēta vai pārmēru intensīva sportošana mijas ar dzīvi bez robežām, kad ēd visu, ko kārojas, fizisko kustību jomā nedara neko. Pēc laika cilvēks sajūtas vainīgs un atkal metas pie diētām…
Ja ir iekšējs diskomforts, tas fiziski ietekmē ķermeni. Tāpēc liekais svars ir ļoti sarežģīta problēma.
Jautātāja pati jau daudz ko pasaka – nekad nejūtos īsti labi… Jāsaprot – mērķis, kādēļ cilvēks ievēro diētu un intensīvi sporto, jau nav sevis mīlēšanas dēļ. Tās nav rūpes par sevi, nav vēlme dot sev un savam ķermenim ko labu, bet gan drīzāk kā sods. Tāda savdabīga sevis ielikšana stingrā režīma cietumā. Liekais svars un izskats izvēršas par pateicīgu tēmu, kurā sevi visu laiku var kritizēt. Turklāt gluži konkrēti, jo, piemēram, internetā ir pilns ar ieteikumiem, kā mazināt svaru, tievēt. Var arī par dārgu naudu nopirkt procedūras vai brīnumrīkus, diemžēl reizēm tā ir ne tikai naudas izšķiešana, bet arī liels risks veselībai.
Tas ir kā stiprs āķis, uz kā turēt visu – sak, esmu resna, tādēļ mani neprec, tādēļ nav labāka darba, tādēļ neveicas… Taču, ja visu laiku iekšēji nejūties labi, ir vienalga, vai ēd pareizi vai aplami. Tas drīzāk nozīmē, ka kāds no dzīves aspektiem sagādā pamatīgu diskomfortu. To visu iekšēji uztur sevis nemīlēšana.
