Foto – Zigmaris Rumka
– Pirms pāris gadiem teici, ka par politiku jauniešiem maz intereses. Tagad būs jāiet uz pirmajām vēlēšanām. Vai interese ir pieaugusi? 1
– Pieaugusi. Un tur arī ir Kaimiņa kunga nopelni. Es uzskatu, ka ir divas izvēles. Vari novērsties no valsts, dzīvot personīgo dzīvi un izdzīvot. Bet vari cīnīties par savām tiesībām, jo Rietumu princips, ka visi esam līdzatbildīgi, ir spēkā. Ne vienmēr paši apzināmies, cik varam iesaistīties, bet es esmu to otro – aktīvo – pusē.
Reklāma
Reklāma
Ideālais banānu uzglabāšanas veids – tie nekļūs melni nedēļām ilgi
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
FOTO. Alla Pugačova pārvērtusies līdz nepazīšanai
– Kad būsi Rīgā, vai domā iesaistīties politiskās aktivitātēs? Savulaik simpātijās svārstījies starp Nacionālo apvienību un “Vienotību”?
– Man bija jāpiedzīvo vilšanās Nacionālajā apvienībā – dēļ nesmukumiem ar maksātnespējas administratoru lietu. Es, tā teikt, esmu inteliģentais patriots. Mans patriotisms šeit, sirdī, rūpējas par kultūru. Glābj grāmatas no makulatūras un bojāejas, grib lasīt par garīgām vērtībām, dzīvot līdzi mākslai, dzejas sasniegumiem. Tas nāk no sirds, kamēr no politiķiem lielā mērā izstaro uzspēlētais nacionālisms, poza uz āru. Man kā vēlētājam politiskajā ainavā pietrūkst sociāldemokrātijas, jo Ušakova kungu neuzskatu par sociāldemokrātu. Ne tuvu tam. Biju par jaunu gados, bet atceros, ka sociāldemokrātiem ar Daini Īvānu bija renesanse. Apsīka. Vēlēt noteikti iešu. Tas ir mans pilsoņa pienākums, no kura neatteikšos. Varbūt Kaimiņa partija saņems arī manu balsi. Ja šķitīs, ka no tās putras, kas tur tagad iestājās, pēc diviem gadiem izvārīts kas garšīgs. “Vienotībai” jāspēj restartēties. Tad tas būtu politiskais spēks, par kuru balsot bez sirdsapziņas pārmetumiem. Tikai jāizkārpās no bedres, kur viņi šobrīd ir, un jārada skaidrāka ideoloģija. Pašam man dzīvs ir nācijas ideāls, un bez politiskas cīņas tas var palikt vien personīgs sapnis. Par sapņiem runājot, strādāju pie kādas ieceres. Gribu izveidot privāto publisko bibliotēku, dalīties ar savākto, izveidot alternatīvu valstiski atbalstītām, tradicionālām lasītavām. Manā bibliotēkā būtu grāmatu mākslas muzejs mana izpildījumā. Tie ir vāku zīmējumi, ilustrācijas, ko būšu spējīgs apkopot. Un tam pretī – grāmatas. Tā ir sākuma ideja par bibliotēkas saturu.
