Vai esat redzējis populāro seriālu “Jaunais pāvests” ar Džūdu Lovu galvenajā lomā? 22
Nē, bet daudzi man ir stāstījuši par šo seriālu. Kā noprotu, tas ir interesants darbs, bet daudz kas neatbilst realitātei, jo seriāls vairāk atspoguļo režisora ideju par pāvestu.
Vai kādreiz, ja Dievs būs lēmis, jūs būtu gatavs uzņemties pāvesta misiju?
Neesmu saņēmis šādu piedāvājumu, un man pilnīgi pietiek ar tagadējā postenī veicamo misiju.
Vai jūsu draugu lokā ir arī cilvēki, kas nav kristieši? Vai mēģināt viņus pievērst ticībai?
Es cenšos izturēties draudzīgi pret visiem neatkarīgi no cilvēka reliģiskās pārliecības. Protams, ja es redzu, ka cilvēks ir atvērts ticībai, es labprāt dalos ar Kristus vēsti. Bet, ja viņu tas neinteresē, tad respektēju viņa nostāju un nevienam neuzbāžos ar savu ticību.
Pirms pievēršanās katoļticībai pats bijāt aizrāvies ar Austrumu gudrībām un jogu. Vai varat izskaidrot, kas šajās zinībās ir tik pievilcīgs? Arī mūsdienu Latvijā tām ir ļoti daudz sekotāju.
No vienas puses, tā ir modes lieta. Padomju laikā valdošā vara mērķtiecīgi centās diskreditēt kristietību, bet arī pēc komunistiskā režīma krišanas, šoreiz jau no Rietumiem, sāka ieplūst vēsmas, kas kristietību attēloja kā novecojušu mācību, kas ierobežo cilvēka brīvību un personību. Šādu stereotipu dēļ cilvēki novēršas no kristietības un atbildes uz sev būtiskiem jautājumiem mēģina atrast ar jogas, budisma, hinduisma palīdzību. Visu šo mācību sludinātāji daudz sola, bet laika gaitā cilvēki pārliecinās, ka tas nestrādā. Tādēļ arī es pats savulaik novērsos no šīm lietām. Vienā brīdī man atvērās acis un nolēmu pārbaudīt, ko tad piedāvā jau it kā norakstītā kristietība. Un izrādījās, ka tieši Kristus vēstījumā paslēpta tā dārgākā pērle. Esmu laimīgs, ka man izdevās to atrast.
Lai sasniegtu Apsolīto zemi, Mozus savu tautu 40 gadus vadāja pa tuksnesi. Cik ilgs laiks būs vajadzīgs Latvijas sabiedrībai, lai atbrīvotos no okupācijas laika mantojuma? Kopš neatkarības atgūšanas pagājuši jau 26 gadi…
Baidos, ka mums neklāsies vieglāk kā “izredzētās tautas” pārstāvjiem un paaudzei tomēr būs jānomainās. Tādēļ ir ļoti svarīgi, uz kuru pusi pavērsīsies mūsu jaunā paaudze, jo tieši viņiem būs iespēja lemt par Latvijas nākotni. Gribu cerēt, ka viņi neaizies patērētāju sabiedrības pavadā, nedomās tikai par savas miesas un jutekļu apmierināšanu. Jauniešiem jāieskatās sevī, lai saprastu, ka viņiem ir vajadzīga saikne ar dievišķo. Ja tas izdosies, Latvija piedzīvos uzplaukumu.
