Pāvests Francisks izteicies, ka labāk būt ateistam nekā liekulīgam katolim, kurš ar vārdiem slavē Dievu, bet darbos rīkojas negodīgi. Vai piekrītat šim viedoklim? 22
Protams, labāk ir būt godīgam ateistam, nevis liekulīgam katolim, kurš apzināti dzīvo grēkā. Ja tu sevi dēvē par kristieti, tad tev arī jādzīvo kā kristietim.
Kristietībai ir bijis raksturīgi, ka garīdzniekiem un arī parastiem ticīgajiem ir plašākas iespējas interpretēt Bībelē rakstīto atšķirībā no islāma, kas pieprasa, lai Korāna teksts tiktu uztverts burtiski un absolūti negrozāmi. Un tad rodas problēmas, jo Korānā, piemēram, nekas nav rakstīts par internetu vai mobilo tālruņu lietošanu.
Islāmā arī ir savi Korāna tulki, turklāt jāņem vērā, ka laika gaitā islāma kopiena ir sašķēlusies ļoti dažādos virzienos, no kuriem galvenie ir sunnīti un šiīti. Mēs redzam, ka viņu attiecības ir vēl vairāk saspīlētas, nekā savulaik bija Eiropas kristiešiem Trīsdesmitgadu kara laikā XVII gadsimta pirmajā pusē. Arī kristietībā ir radušās dažādas Svēto Rakstu interpretācijas, kas nereti nonāk pretrunā cita citai. Un tam cēlonis bija baznīcas autoritātes noliegums, kad tika noliegtas baznīcas pilnvaras interpretēt Svēto Rakstu vārdus. Šajā ziņā mēs katoļu baznīcā varam būt laimīgi, ka mums ir pāvests un ar viņu vienotie bīskapi, kuri rūpējas par to, lai Svēto Rakstu skaidrojums katoliskajā baznīcā būtu uzticīgs Kristus sludinātajai vēstij. Ja man kāds prasa, ko katoļu baznīca domā par vienu vai otru jautājumu, varu atbildēt: paņem katoliskās baznīcas katehismu, kur viss ir skaidri izklāstīts. Katoļiem tas rada drošības sajūtu, ka neesam aizgājuši greizi savā ticībā.
Vai tomēr nav pienācis laiks pārskatīt baznīcas doktrīnu atsevišķās jomās, piemēram, iebildumus pret kontracepcijas līdzekļu lietošanu? Jo nav noslēpums, ka vairākums jaunās paaudzes cilvēku vienkārši ignorē baznīcas tēvu pamācības. Eiropā zemākais dzimstības līmenis šobrīd vairs nav Austrumeiropā, bet gan tādās katoliskās zemēs kā Spānija un Itālija.
Pirmkārt, jāsaprot, ka mēs dzīvojam patērētāju sabiedrības kultūrā, kas ir vērsta uz ņemšanu, nevis došanu. Šī sabiedrība liek uzsvaru uz baudas meklēšanu, nevis centieniem būt noderīgam sabiedrībai. Patērētāju sabiedrības ideoloģija ir iespiedusies arī baznīcai piederīgo cilvēku apziņā. Un tas, protams, noved pie bērnu skaita samazināšanās, jo bērna dzemdēšana un audzināšana neizbēgami nozīmē kaut kādu sava komforta upurēšanu. Otrkārt, daudziem cilvēkiem trūkst drošības sajūtas, pārliecības par rītdienu, jo dažādas krīzes, terorisma draudi un migrācijas plūsmas viņiem rosina bažas par nākotni. Lai laistu pasaulē bērnu, cilvēkiem ir vajadzīga sajūta, ka viņu bērniem būs labāka nākotne. Pretapaugļošanās līdzekļi nav atbilde uz šīm problēmām, jo tie vēl vairāk noslēdz cilvēku viņa egoisma un patērētāja attieksmes čaulā. Tieši tādēļ baznīca piedāvā cilvēka veselībai nekaitīgu alternatīvu: dabisko dzimstības regulēšanas metodi, kas ņem vērā sievietes cikla auglīgās un neauglīgās dienas. Tā ir nekaitīga un bezgrēcīga metode, kas gan prasa zināmu disciplīnu, lai dažas dienas atturētos no intīmām attiecībām. Taču vienlaikus šāda atturēšanās var bagātināt laulāto attiecības, jo sekss nebūt nav vienīgā laulības dzīves dimensija un vienīgais veids, kā izpaust savu mīlestību, savstarpējo pieķeršanos.
Daļa sieviešu varētu iebilst pret šādām pamācībām, kas izskan no baznīcas vadības puses, jo šādu risinājumu iesaka katoļu garīdznieki, tātad vīrieši, kam pašiem nav nekādas laulības dzīves pieredzes. Kas ir tā autoritāte, uz ko balstās šādi ieteikumi?
Ne jau garīdznieki bija tie, kas izstrādāja šādu dzimstības regulēšanas metodi. Tā balstās gan uz Svēto Rakstu mācību un baznīcas tradīciju, gan uz zinātnes atziņām, ekspertu pētījumiem. Pretapaugļošanās līdzekļi vairumā gadījumu vai nu neļauj apaugļot olšūnu, vai arī liedz apaugļotai olšūnai iesakņoties dzemdē. Faktiski tie ir agrīnie abortīvie līdzekļi, kas nodara kaitējumu sievietes veselībai. Pētījumi arīdzan rāda, ka šo līdzekļu lietošana atvēsina laulāto attiecības.
