Eskalācija Sīrijā – ko tas nozīmē un vai tas vispār ietekmēs Ukrainu? 0
Situācijas saasināšanās Sīrijā, kur Krievijas karaspēks palīdz vietējā valdnieka Bašara al Asada diktatūrai, visticamāk, atstās pozitīvas sekas uz Ukrainu. Šādu viedokli Radio Svoboda pauda Augstākās Radas deputāts no frakcijas “Tautas kalps”, Ārpolitikas komisijas vadītājs Oleksandrs Merežko. Viņš pieļauj, ka Sīrijas prezidenta režīma atbalstīšana liks Krievijai novirzīt resursus no Ukrainas frontes.
“Es ceru, ka Putins, glābjot diktatoru Asadu, būs spiests pārvietot noteiktus spēkus un novirzīt resursus turp, tostarp militāros resursus no frontes pret Ukrainu. Un tas zināmā mērā var atvieglot mūsu situāciju, spiedienu, ko Putins šobrīd izdara mūsu karaspēkam, mūsu armijai,” spriež Merežko.
Asada pozīciju vājināšanās Tuvajos Austrumos vājinās arī Putina ietekmi pasaules arēnā. Par svarīgu punktu šajā situācijā deputāts nosauca Turcijas atteikšanos nostāties Kremļa pusē.
Runājot par Ukrainas oficiālo pozīciju, Merežko uzsvēra, ka pagaidām nav jēgas izteikt skaļus paziņojumus. Mūsu valsts ieņem novērotāja pozīciju – rūpīgi sekot līdzi notikumu attīstībai, bet neiejaucoties, kā tas notiek tagad.
Iepriekš Kara izpētes institūts (ISW) pauda šaubas, ka Krievija spēs pildīt savus solījumus par militāro palīdzību Sīrijas armijai. Analītiķi atgādināja, ka jau 2022.gadā Krievija izveda no Sīrijas pretgaisa raķešu sistēmas S-300 izmantošanai karā pret Ukrainu, kā arī izveda savu karaspēku un PMK “Wagner” vienības.
Izdevums atgādina, ka 2019.gadā Krievija, Turcija un Irāna noslēdza vienošanos par konflikta “iesaldēšanu” Sīrijā, katrai pusei saglabājot kontroli pār savām pašreizējām pozīcijām. Konfliktā iesaistīta Bašara al Asada valdība ar Krievijas un Irānas atbalstu, ASV atbalstītie Sīrijas-kurdu nemiernieki, kā arī atsevišķas nemiernieku grupas, kas saņem palīdzību no Turcijas. Kaujas Sīrijā turpinās, raisot bažas par iespējamu konflikta eskalāciju Tuvajos Austrumos.
Atgādināsim, ka nemiernieku spēku ofensīva Sīrijā sākās 27.novembrī, un jau 30.novembrī Sīrijas militāristi apstiprināja, ka nemiernieki iekļuvuši Alepo. Tajā pašā dienā Krievijas lidmašīnas kopā ar Sīrijas gaisa spēkiem bombardēja nemiernieku pozīcijas pilsētas ziemeļrietumu daļā.
Saskaņā ar Ukrainas Aizsardzības ministrijas GUR teikto, krievu situācija Sīrijā pasliktinās, viņi ir spiesti pamest valsti. Krievijas atbalstītā Asada režīma opozīcijas spēki aktīvi virzās uz valsts dienvidiem, pirmās pilsētu kaujas notika Hamas, Homsas un Suvadas pilsētā. Tie lēsts, ka situāciju Asada režīms vairs nekontrolē.
Kaujās Sīrijā bojāgājušo skaits pārsniedz 500
Sīrijā valdības karaspēka un islāmistu nemiernieku konflikta eskalācijā, kas aizsākās pagājušajā nedēļā ar nemiernieku ofensīvu valsts ziemeļrietumos, dzīvību zaudējuši vairāk nekā 500 cilvēku, pirmdien pavēstīja monitoringa organizācija.
Vardarbības eskalācijā nogalināti 514 cilvēki, arī 92 mierīgie iedzīvotāji, liecina Lielbritānijā bāzētās sīriešu aktīvistu organizācijas “Syrian Observatory for Human Rights” (SOHR) aplēses.
Pagājušajā nedēļā islāmistu grupējuma “Hayat Tahrir al-Sham” (HTS) vadītā nemiernieku alianse uzsāka ofensīvu Sīrijas ziemeļrietumos un nedēļas nogalē pārņēma kontroli pār Alepo, valsts otro lielāko pilsētu.
Sīrijas prezidents Bašars al Asads paziņojis par pretuzbrukumu uzbrūkošajiem spēkiem.
SOHR dati liecina, ka nogalināti vismaz 267 nemiernieku grupējumu kaujinieki un 154 Sīrijas armijas karavīri un valdību atbalstošie kaujinieki.
Krievijas un Sīrijas valdības kara lidmašīnu veikto gaisa triecienu skaits gan Idlibā, gan Alepo sasniedzis 420.
Lielāko daļu uzlidojumu veikušas Sīrijas kara lidmašīnas.
Gaisa triecieni nemiernieku bastionam Idlibai izraisījuši masveida bēgšanu.
Iedzīvotāji ziņojuši par katastrofālām humānām sekām, norādot, ka ūdensapgāde ir pārtraukta un brīžiem nav arī elektrības.
