Esiet prātīgi ar uguni! Gandrīz puse ugunsgrēkos bojāgājušo ir seniori 2
Šogad deviņos mēnešos katrs otrais jeb 49% no 51 ugunsgrēkos bojāgājušā bija seniors vecumā virs 60 gadiem, turklāt šo rudeni un ziemu ugunsdzēsēji gaidot ar bažām, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
Savukārt, no ugunsgrēkos cietušajiem 42% bija seniori.
“Lai pasargātu seniorus un novērstu traģiskus ugunsgrēkus viņu mājokļos, svarīgi ir iesaistīties līdzcilvēkiem – ģimenes locekļiem un kaimiņiem. Diemžēl sociālu, ekonomisku, kā arī veselības problēmu dēļ seniori biežāk nekā pārējā sabiedrība cieš vai iet bojā ugunsgrēkā. Īstenojot vairākus pasākumus, līdzcilvēki var palīdzēt senioriem un paaugstināt viņu mājokļu drošību, tādējādi novēršot traģisku ugunsgrēku izcelšanās iespējamību,” norādījis VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.
Ne visi no šiem pasākumiem ir saistīti ar finansiāliem izdevumiem, liela nozīme ir sarunai par drošu apkures un elektroierīču lietošanu, atklātas liesmas bīstamību vai dūmu detektora pārbaudei, atgādina VUGD.
Katru gadu ugunsdzēsēji glābēji dodas uz vidēji 500 sodrēju degšanas gadījumiem dūmvados. Ja seniors mājokļa apsildei izmanto cietā, šķidrā vai gāzes apkures ierīci, VUGD aicina pārliecinieties, ka pirms apkures sezona ir veikta dūmvada tīrīšana.
Ja nepieciešams, jāpalīdz senioram sazināties ar skursteņslaucītāju vai citu atbilstoši kvalificētu speciālistu, kas veiks dūmvada un apkures ierīces tīrīšanu. Turklāt siltuma atdeve no netīrīta dūmvada būs mazāka. Papildus nepieciešams pārrunāt drošas apkures lietošanas noteikumus, uzsver VUGD.
Dienests norāda, ka biežāk pieļautās kļūdas ir apkures ierīces durtiņu neaiztaisīšana, degtspējīgu priekšmetu turēšana apkures ierīces priekšā,
sadzīves atkritumu dedzināšana apkures ierīcē, kas veicina sodrēju veidošanos, karstu pelnu ievietošana plastmasas spainī. Piesardzība un pareiza apkures ierīču lietošana novērš ugunsgrēku izcelšanos.
Tikai katrā trešajā mājoklī, kurā izcēlies ugunsgrēks, ugunsdzēsēji glābēji dzird skanam brīdinošo dūmu detektora signālu. 86% ugunsgrēku, kuros aizvadītajā gadā gāja bojā cilvēki, nebija uzstādīts dūmu detektors vai arī nebija iespējams pārliecināties par tā esamību, stāsta VUGD.
Lai novērstu ugunsgrēku traģiskās sekas, senioru mājokļos ir jāuzstāda dūmu detektors, kas ar skaļas skaņas palīdzību brīdinās par sadūmojumu mājoklī un dos vairāk laika cilvēkiem evakuēties no ēkas. Turklāt ugunsdzēsēji glābēji regulāri arī saņem informāciju no kaimiņiem par mājoklī skanošu dūmu detektoru, kas ļauj ātrāk izglābt cilvēkus un ierobežot ugunsgrēka izplatīšanos.
Ja detektors ir uzstādīts, tad vismaz divas reizes gadā ir jāveic tā darbspējas pārbaude – nospiežot testa pogu, jāpārbauda, vai tas darbojas, un ierīce jāattīra no putekļiem.
VUGD norāda, ka senioram ir jāizstāsta, ka situācijā, ja detektors iepīkstas, samazinoties intervālam starp pīkstieniem, nepieciešams nomainīt bateriju. Tieši līdzcilvēki var veikt detektora darbspējas pārbaudi un bateriju nomaiņu, jo nereti senioram ir grūti pašam to izdarīt.
Lielākajai daļai ugunsgrēku mājokļos izcelšanās iemesli saistīti ar neuzmanīgu rīcību ar uguni un bojātu vai neuzmanīgu elektroierīču lietošanu. Rūpējoties par seniora mājokļa drošību, līdzcilvēkiem ir regulāri jāpārbauda seniora lietoto elektroierīču, kā arī kontaktligzdu stāvoklis – vai nav bojājumi ierīcē, elektrības vados.
