Foto – Andris Tiļļa

Sestdien Rīgā I Meža kapos atklāja kapu pieminekli modernās noveles aizsācējam latviešu literatūrā rakstniekam Jānim Ezeriņam (1891–1924). To sarūpēja rakstnieka radi. Piemiņas brīdi atklāja Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekciju kurators Andrejs Grāpis.

Lasītākie

TV24

“Tā ir cūku kūts. Pat cūkas dzīvo labāk.” Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs nosauc 3 nosacījumus, lai vienotos ar Ukrainu

ASV, iespējams, izdarīs ko starptautiski negaidītu. Tās lemj par to, kam pieder Krima

7 pazīmes, ka tevī ir kaut kas no neandertālieša – no priekšrocībām līdz trūkumiem

Lasīt citas ziņas

Viņš akcentēja J. Ezeriņa literāro devumu, pieminēja arī viņa tulkojumus (Oskara Vailda “Doriana Greja ģīmetne”; Džovanni Bokačo “Noveles”, Stendāla “Sarkanais un melnais” u. c.). Raksturojot novelista talantu, citēja dzejnieka A. Čaka vēroto – “dažbrīd gleznā, retā, smalkā izteicienā viņš visu pasauli apveļ kā mazu akmeni otrādi”.

Uzstājās dzejnieki, rakstnieki: Jānis Peters, Ēriks Hānbergs, Lija Brīdaka, Māra Svīre, Olga Lisovska u. c. Runātāji pieminēja J. Ezeriņa vitalitāti, Zentas Mauriņas saskatīto: “Viņš mīl pasauli katrā tās mirklī, katrs mirklis viņam sniedz sižetu, un stāsti kā pērles krīt krellē. Ar īsta stāstītāja prieku viņš slīd no situācijas situācijā, ar liesmas ātrumu pavedienus mezglojot un raisot. [..] Bezbēdība viņa pazīme, un viņa dzīves gudrības: esiet laimīgi – kaut no vienas saules līdz otrai.”  Ezeriņš nodzīvoja tikai 33 gadus, taču mūža veikums – nozīmīgs.