Esam trako braucēju ērā. Kā vārētu cīnīties pret nihilismu uz ceļa? 52
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā vārētu cīnīties pret nihilismu uz ceļa? Tas bija galvenais jautājums, uz kuru centās atbildēt “Latvijas valsts ceļu” (“LVC”) organizētās diskusijas dalībnieki kampaņas “Zina, bet neievēro” ietvaros.
Vienkārši, vaļsirdīgi, sirsnīgi šoreiz runāja tribīnē aicinātie. Gan atmosfēra, gan spriedumi patīkami kontrastēja ar pēdējos gados specifiski sausajām Satiksmes drošības domnīcām. Diemžēl visu dzirdēto atstāstīt neļauj avīzes ierobežotā platība. Piedāvāju tikai dažus fragmentus no dzirdētā. Ja gribat visu – tāda iespēja pastāv: diskusiju var noklausīties “LVC” mājaslapā.
Ko iesākt?
Andris Rinkēvičs: “Mūsu veiktā apjomīgā pētījumā par satiksmes noteikumu pārkāpumu struktūru redzam interesantu tendenci. Pirms gadiem pieciem, septiņiem četras piektdaļas ātrumu limitu pārkāpēju brauca +10 vai 20 km/h, tagad šī proporcija apgriezusies otrādi. Tik neliels ir tikai piektdaļas pārkāpums. Vairums bliež krietni niknāk. Kāpēc? Viņi neredz tūlītējas vai vismaz drīzas tik rupja pārkāpuma sekas un pamazām sāk uztvert šādu braukšanu kā normu.”
Ivars Austers: “Šī grupa pareizi fiksē faktu, ka ar šādu braukšanu saistītu nopietnu negadījumu ir maz, tie ir reti. Bet nepievieno šai atziņai otru būtisku daļu – ja negadījums būs, tā sekas iespējamas ļoti smagas. Simt pārkāpumu reizes bez sekām nu nekādi neattaisnos to vienu traģisko. Kā problēmu risināt? Laikam jau cita ceļa nav kā tūlītēja atgriezeniska saite – kontrole, sods. Ja to nodrošināt nevaram, varbūt iespējami kādi moderni tehniski līdzekļi, kas par seku iespējamību atgādina. Vēl efektīvi varētu būt dažādi vizuāli līdzekļi, ceļa apzīmējumi, dekoratīvi elementi, kas bīstamākās vietās liek gāzes pedāli atlaist.
Vai līdzēt var pasažiera aizrādījums? Droši vien. Bet baigi svarīga būs aizrādījuma forma. Rupja iejaukšanās var situāciju tikai vēl vairāk sarežģīt.”
Pauls Timrots: “Manuprāt, viss ir baigi vienkārši. Kur skrējēji piebremzē? Pareizi, pirms radariem. Kur skrien un skries tālu pāri limitiem? Tur, kur – viņu pieredze to apliecina – kontroles nav bijis jau gadiem ilgi. Tātad, kamēr policijai trūks darbinieku, ātruma limitu rupji, aizvien rupjāki pārkāpumi turpināsies.”
Evelīna Budiloviča: “Sievietēm klāt nāk viena specifiska problēma. Viņas biežāk brauc kopā ar bērniem, kuri var novērst šoferītes uzmanību, likt nepamanīt zīmi “70” u. tml.
Aizrādīt šoferim vīrietim? Nez vai. Labāk jau vienkārši teikt – man bail…”
Māris Zaļaiskalns: “Par to nepamanīšanu. Tiešām fantastika, ko brīžiem demonstrē ne tikai dāmas. Nu sakiet, kā var nepamanīt veselas piecas zīmes, kas liek samazināt ātrumu, kas brīdina par rotācijas apļa tuvošanos, un aizbraukt šajā riņķī taisni? Telefons? Ne tikai mobilās sarunas, bet auto kā kustīga kinozāle? Labas ir tās mobilās lietotnes, kas aizrāda par nevēlamām rīcībām kustībā. Vai pat sakarus bloķē, līdz neesi apstājies.”
Saruna turpinājās vairāk nekā stundu. Ja arī konkrētus risinājumus spriedēji ne vienmēr spēja atrast, domāt vajadzīgajos virzienos tā palīdzēja. Un būtu labi, ja ierakstu noskatītos jaunie satiksmes un iekšlietu ministri (kad tādi būs nominēti un apstiprināti). Noklausītos un veicinātu līdzīgas diskusijas nākotnē.
Šoferi atzīst pārkāpumus
Kādi ir satiksmes dalībnieku auto vadīšanas paradumi un attieksme pret Ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, cik labi autovadītāji pārzina ceļa zīmju nozīmi, vai tās pārkāpj un vai pārkāpumi tiek izdarīti apzināti? Tādus jautājumus “LVC” un pētījumu centrs SKDS uzdeva 1005 respondentiem.
61% autovadītāju atzīst, ka pēdējā gada laikā ir pārkāpuši Ceļu satiksmes noteikumus. Biežāk Ceļu satiksmes noteikumus ir pārkāpuši gados jauni autovadītāji.
85% respondentu savu vispārīgo zināšanu līmeni Ceļu satiksmes noteikumu pārzināšanā novērtē kā kopumā labu. Taču tikai 69% autovadītāju varēja apliecināt, ka saprot horizontālā apzīmējuma Nr. 920 “Nepārtraukta līnija” nozīmi, un vien 56% zināja, ko nozīmē horizontālais apzīmējums Nr. 947 “Nepārtraukta dzeltenā līnija”.
58% autovadītāju atzīst, ka vismaz vienu reizi ir pārkāpuši maksimālā ātruma ierobežojumu, 34% ir šķērsojuši nepārtraukto horizontālo līniju, 26% apstājušies neatļautā vietā, bet 17% veikuši apdzīšanas manevru neatļautā ceļa posmā.
Vairāk nekā puse iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir pārvietojušies transporta līdzeklī, kura vadītājs ir pārkāpis kādu no ceļu satiksmes noteikumiem. 38% pārkāpuši paši, braucot kā autovadītāji, bet 33% – braucot kā pasažieri automašīnā, 6% to ir pieredzējuši, būdami pasažieri starppilsētu autobusā.
Gandrīz ceturtdaļa jeb 24% autovadītāju atzīst, ka ir veikuši riskantus apdzīšanas manevrus. Dati liecina, ka arī riskantos manevrus biežāk veic tieši gados jauni autovadītāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem.
