«Esam taču Spānijā!» 0
Paldies par interesanto Annas Galviņas rakstu par Barselonu (”Nebeidzama dzīves svinēšana”, 20.09.2012). Rakstā tomēr ieviesusies kļūda. Autore apgalvo, ka veikalos un kafejnīcās darbinieki runā tikai spāņu valodā un lepojas ar šo valodu, gribēdami parādīt: “Esam taču Spānijā!” Tā nav – viņi lepojas ar savu valodu, kataloņu valodu, un grib parādīt, ka “esam taču Katalonijā”. Juka Rislaki Jūrmalā
Atbild žurnāliste Anna Galviņa: “Barselonā, kā jau Katalonijas nozīmīgākajā pilsētā, protams, vairākums cilvēku runā kataloņu valodā, taču ikviens pilsētas iedzīvotājs perfekti saprot un runā arī spāņu valodā. Angliski runājošiem tūristiem daži atbild kataloņu, bet citi spāņu mēlē. Es, nepārvaldot ne spāņu, ne kataloņu valodu, spēju noteikt, kurā valodā katru brīdi ar mani sarunājas tikai pēc atsevišķiem vārdiem. Piemēram, pēc vārda “paldies” (gracias – spāņu valodā un gràcies – kataloņu), kas šajās valodās atšķiras tikai ar vienu skaņu. Rakstot par savu ceļojumu uz Barselonu, ilustrēju pavisam konkrētu situāciju nelielā kafejnīcā Barselonas nomalē. Kad vairākas minūtes ar mīmikas un žestu palīdzību biju centusies izskaidrot saimniekam, ka vēlos pasūtīt sulu savam bērnam, visbeidzot viņš noplātīja rokas un pikti aizrādīja tieši tādiem vārdiem, kā publicēts rakstā: “Esam taču Spānijā!” Bijām spiesti samierināties ar ūdeni.”
