Uz kādām pārdomām mudināt cilvēkus Lieldienu laikā? 5
Pāvils Brūvers, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas diecēzes bīskaps: “Lieldienu vēsts pati par sevi ir fantastiska. Pats brīnumainākais šajā Lieldienu vēstī ir tas, ka nāvei vairs nepieder pēdējais vārds. Ticot Lieldienu brīnumam un tam, ka Kristus ir augšāmcēlies un mēs ar viņu celsimies augšā, mums nāve vairs nešķiet bezcerīga traģēdija, bet tā tiek pārvērsta jaunā cerībā. Jaunā cerība ir tādi kā vārti uz jaunu dzīvi, jaunu satikšanos, laimīgu un priecīgu dzīvi mūžībā. Aicinu pārdomāt šo notikumu, to, ka Kristus ir tik daudz cietis un miris, un augšāmcēlies un tas ir noticis mūsu dēļ. Ar lielu pateicībuLieldienās varam arī izjust un piedzīvot, cik ļoti Dievs par mums domā un rūpējas. Tāpēc Viņš šā Kristus nopelna dēļ piedod mums visus mūsu pārkāpumus, grēkus un viņa lielā žēlastība un mīlestība nāk pār mums. Caur Lieldienu brīnumu Dievs arī pārveido šo pasauli. Vispirms caur Kristus augšāmcelšanos tiek uzrunātas cilvēku sirdis. Tās tiek ticības un augšāmcelšanās brīnumam pārveidotas. Bet šī atsevišķi pārveidotā sirds tālāk pārveido savu apkārtni un arī pasauli. Tā tiek padarīta drošāka, labāka, mīļāka un skaistāka. Tas arī ir lielais prieks un svētki, ko mēs šajās Lieldienās svinam. Par to mēs pasakāmies Dievam un priecājamies. Zinot, ka Kristus ir augšāmcēlies un arī mēs reiz augšāmcelsimies, tad arī katrām ciešanām un grūtībām, kas mums ir jāpārdzīvo, var tikt piešķirta jēga, lai mums to ir vieglāk pārdzīvot. Mēs zinām, ka caur šīm grūtībām mēs tiekam audzināti un mācīti, lai dažādos veidos tiktu vērsti tuvāk Dievam. Tā ka mēs vienmēr varam būt viņam pateicīgi par visu – gan par labām, gan ne tik labām dienām. Lai svētītas Lieldienas visiem “Latvijas Avīzes” lasītajiem!”
Jāna Jēruma-Grīnberga, mācītāja bīskape Anglikāņu baznīcas Svētā Pestītāja draudzē: “Lieldienas mums atgādina, ka dzīvē ir arī tāds pārcilvēcisks līmenis. Arī kā baznīca mēs strādājam un kalpojam, darām, ko varam, lai būtu labi cilvēki. Tomēr pārcilvēciskais līmenis atgādina arī, ka ir vēl mūžība un Dievs. Tieši Lieldienās Dievs atdzimst mūsos visos. Tas kalpo mums kā atgādinājums, ka mēs ne tikai strādājam, bet ka esam ticīgi cilvēki, kuros Lieldienu brīnums notiek katru gadu.”
Andris Kravalis, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu draudzes prāvests: “Lieldienas ir tāds garīgas atjaunošanās laiks. Ja mums ir gara spēks, līdz ar to nāk gudrība, lai labāk saprastu šo laiku, skaidrāk redzētu, ko Dievs grib mūsu dzīvē. Mēs pastāvīgi atrodamies izaicinājumu priekšā, mums jāizdara izvēles. Bieži vien mēs tās nevaram izdarīt, jo esam steidzīgi un pavirši. Lieldienu laiks cilvēku ne tikai mobilizē, tas dod iespēju no jauna apzināties, kāda ir cilvēka sūtība, kas dzīvē ir svarīgākais. Lieldienas ir mīlestības svētki. Tas ir mīlestības triumfs, kas īstenojas ar to, ka Kristus savu darbu piepilda, Viņš atklāj un pārliecina. Viņš ir nāves uzvarētājs. Ja cilvēks saprot, ka nāve ir uzvarēta, tad viss kļūst iespējams.”
Ainars Baštiks, Rīgas Mateja baptistu draudzes mācītājs: “Man Lieldienas saistās ar Kristu un viņa augšāmcelšanos. Lieldienas ir liecība tam, ka tikai ar lielu ziedošanos un upuri, kas nāk no mīlestības, ir iespējamas pārmaiņas. Kristus tā vietā, lai mēs par savu nepaklausību saņemtu sodu, dod piedošanu, dzīvību un uzvaru. Tāpēc Lieldienas ir lielu pārsteigumu un apbrīnas laiks, jo mēs redzam, ka gan tās mūsu problēmas, kas ir akmens kapa priekšā, gan tās kas akmeni novels, vispār nepastāv. Savukārt tur, kur mēs meklējam mirušo, tur ir dzīves taka. Vienmēr tur, kur mēs tuvojamies Kristum, tur realitāte ir daudz labāka, skaistāka un necerētāka, nekā mēs domājam. Dzīves izaicinājums ir līdzsvars ar laicīgo, materiālo dzīvi, bet jāsaprot, ka tas nav viss, jo mēs esam radīti arī daudz pilnvērtīgākai un garīgai dzīvei.”
