Kā palīdzēt slimajiem un vecajiem? 61
– Tomēr Veselības ministrija prasa 70 miljonus, kamēr tagad atrasti papildu aptuveni piecdesmit. Ministre sola nepadoties…
– Jaunā ministre ļoti labi strādā. Es zinu, ka vajag vairāk, bet pagaidām diemžēl vēl nav tās sajūtas, ka nauda tiks iztērēta lietderīgi, jo nav radīta kontroles sistēma, lai katrs – gan slimnīcas, gan ģimenes ārsti – par katru iztērēto eiro atskaitītos. Vēl jāizvēlas modelis par veselības apdrošināšanu.
Es no visiem partneriem “izspiedu” godavārdu par veselības nozares sakārtošanas atbalstu, virzot 2018. gadā to kā pirmo un galveno jautājumu. Šādu solījumu man deva gan “Vienotības”, gan Nacionālās apvienības cilvēki, kurus es varēšu turēt pie vārda.
J. Trupovnieks: – Mēs gaidām Pasaules bankas atzinumu jeb karti, kādu viņi redz Latvijas veselības sistēmu. Un ne visus tā apmierinās, jo noteikti daudz kas mainīsies. Situācija nav iepriecinoša, bet ministres uzdevums ir panākt, lai visi varētu saņemt vienādas kvalitātes un ātruma pakalpojumus. Arī zemā atalgojuma dēļ daudzi medicīnas darbinieki aizbraukuši uz ārzemēm. Prioritāšu sarakstā ir arī rūpes par māti un bērnu, jo mums ir liela mirstība, tāpat jālikvidē rindas onkoloģiskajiem pacientiem.
– Pensionāriem trūkst naudas medikamentiem!
– Pagaidām varu solīt, ka palielināsim gan kompensējamo zāļu skaitu, gan summas, ko Veselības ministrija tam atvēl. Pagaidām mums aptuveni 5 miljoni eiro pietrūkst kompensējamajiem medikamentiem nākamā gada budžetā.
– Mēs maksājam nodokļus un gribam zināt par to izmantošanas lietderību. Ir atbalstītas dažādas privātfirmas, un miljoni ir uzdāvināti un nesaņemti atpakaļ. Vai kāda persona ir par to atbildīga?
M. Kučinskis: – Pilnīgi piekrītu, ka mums visam jāseko līdzi, un tāpēc ar Finanšu ministriju tagad diskutēju par to, ka mūsu budžetam ir jābūt stipri saprotamākam. Ja jūs šajā jautājumā domājat bankas vai “Liepājas metalurga” gadījumus, tad jāteic, ka katrs uzņēmums ir ļoti individuāls un jāizvērtē atsevišķi. “Liepājas metalurgā” bija ļoti daudz strādājošo, kuri valstij bija jāaizstāv. Šobrīd puse no tās summas, ko valsts ieguldīja, ir saņemta atpakaļ. Vai saņemsim visu? Cerēsim. Diemžēl šo gadījumu mēs varam saukt par neveiksmes stāstu. Taču es laikam arī otrreiz nostātos šo cilvēku pusē un ietu uz to risku, kur var arī kaut ko pazaudēt.
– Bet kāpēc valsts nepalīdzēja lauksaimniekiem, kuri nevarēja tikt galā ar kredītiem, mūsu pašu cilvēkiem?
– Tas bija ļoti bezatbildīgs laiks, kad kredītus visiem deva un visi ņēma. Īsti nav atbildes, ko vajadzēja darīt, bet pēc kara jau visi gudri. Toreiz, kad zeme ik pa nedēļai kļuva dārgāka, valstij vajadzēja pateikt vienā brīdī – stop.
– Bet kāpēc jūs ļaujat pārdot zemi ārzemniekiem, ko viņi apmežo, un mūsu jaunajiem lauksaimniekiem nav kur zemi nopirkt?
– Mēs centāmies iegrožot zemes pārdošanu ārzemniekiem. Tagad zemnieki prasa, lai šos ierobežojumus atceļ. Protams, ārzemniekiem par apmežotajām platībām var uzlikt papildu nodokļus.
– Kad samazinās nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim? Gan veciem cilvēkiem, gan jaunajām ģimenēm tas ir ļoti sāpīgs jautājums!
– Šobrīd zemju cenu pieaugums ir apturēts, un jau šajā rudenī darba grupai vajadzētu nākt klajā ar piedāvājumu, kas ietvers gan paredzamo zemes cenu pieaugumu, gan ideju par atvieglojumiem vienīgajam mājoklim. Vai tas ir vienīgais mājoklis vai, visticamāk, noteikts kvadrātmetru daudzums, par to mēs vēl diskutēsim. Ir milzīga zemju vērtību atšķirība Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā vai šeit – Maltā. Tādēļ ir grūti atrast vienotu risinājumu, jo šīs diemžēl ir kā divas pasaules. Kāpēc es negribu, lai to sauktu par vienīgo mājokli? Jo manam draugam Gerkenam arī ir vienīgais mājoklis, bet tas ir ar trīs torņiem un milzīgu kvadratūru. Vai likumā var ierakstīt dzimtas mājas? Diez vai.
– Vai kāds no valdības ir iztēlojies un saprot, kā iztiek medmāsas un pensionāri? Kāpēc bēgļiem maksā vairāk nekā pašu cilvēkiem?
– Uz šādiem jautājumiem var atbildēt tikai emocionāli, protams, ka tas ir smagi. Lielākas pensijas būs tikai tad, ja augs vidējā alga Latvijā. Visa Eiropa solidāri piekrita uzņemt bēgļus, mēs joprojām neatkāpjamies no principiem un neņemam pretim “zēnus treniņbiksēs” ar telefoniem, bet meklējam ģimenes. Arī pāri mūsu robežai ienāk bēgļi. Tā robežšķirtne, kad šie cilvēki var sākt pulcēties baros un laupīt, nevis integrēties un strādāt, nav nemaz tik plata. Tieši tāpēc mums jāatrod kompromiss, jāapietas ar viņiem prātīgi. Var jau nedot viņiem vispār neko, bet tad viņi ies laupīt.
– Šobrīd Satiksmes ministrijai ir dots uzdevums sagatavot priekšlikumus, lai atceltu kompensācijas mehānismu preses piegādei laukos. Līdz šim piegādes starpība “Latvijas Pastam” tika kompensēta, bet tagad ir plāns to atcelt. Vai jūs atbalstāt, ka lauku iedzīvotājiem būtu jāmaksā par piegādi vairāk nekā, piemēram, rīdziniekiem?
– Es viennozīmīgi to neatbalstu, jācenšas tas turēt līdz galam, cik vien iespējams. Nav taisnība, ka taisītos atcelt kompensācijas, tiek modelēta situācija – vai pastam ir jāatbalsta ekskluzīvu materiālu nonākšana visur. Bet tas vēl tiks apspriests un pārrunāts. Valdība uzreiz noraidīja priekšlikumu izbeigt kompensācijas. Kamēr vien būs lasītāji, drukātos izdevumus varēs saņemt visi.
– Vai nevajadzētu mainīt arī pensiju sistēmu, lai kāds nevar par sevi samaksāt un saņemt pensijā 19 tūkstošus?
– Domāju, ka pensiju sistēma mums ir laba un to mainīt nevajag. Tas bija negodīgi divos gadījumos. Viens, kad ar iemaksām varēja speciāli “uztaisīt” lielāku pensiju un tā ir negodīga pret tiem cilvēkiem, kas strādāja padomju sistēmā. Bet to kaut cik kompensēja ar darba stāžu un nākamgad pensiju indeksācija arī noteikti būs.
– Dažus uzņēmumu vada ārvalstu speciālisti, vai Valsts ieņēmumu dienestu arī nevarētu vadīt ārzemnieks?
– Mums ārzemnieks vada “Air Baltic”, kas ir ļoti starptautisks uzņēmums. Taču VID ir jāstrādā ar lielu Latvijas sabiedrības daļu, tad tur noteikti jābūt mūsu vietējam cilvēkam.
Grāmatu svētkus Maltā atbalstīja: Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Latvijas Bērnu fonds, Jelgavas tipogrāfija, Nacionālie bruņotie spēki, SIA “Drukātava”, SIA “VESTA–LK”, “Vienotība”, Zaļo un zemnieku savienība, Valdis Zatlers, Inese Vaidere, Sandra Kalniete, Rēzeknes novada dome, Maltas pagasta pārvalde.
Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Rēzeknes Vēstis”, “Rēzeknes Novada Ziņas”, www.rezeknesnovads.lv, www.malta.lv.
