Kur “atrod” naudu 61
– Vai nav tā, ka mēs esam atkarīgi arī no Eiropas Savienības dotās naudas? Vai Latvija varētu iztikt tikai ar savu naudu, bez ES fondu līdzekļiem?
– ES fondu naudas nākamajā plānošanas periodā noteikti būs mazāk, bet neizsīks pilnībā. Eiropas fondu naudai ir mūsu līdzfinansējums, un būšu godīgs – ja būtu tikai mūsu nacionālā nauda, tad daudzās programmās mēs to nemaz neieguldītu. Mani baida divas lietas, kam neesam gatavi, ja pārtrūktu ES fondu naudas, – ceļi un zinātne. Tās tiek pilnībā balstītas uz ES līdzekļiem. Tas ir labi, ka par šo jautājumu jau tagad aizdomājas un diskutē, jo es pieļauju, ka nākamajā Nacionālās attīstības plānā ir jāliek scenāriji un jārēķina – kā mēs dzīvotu un kā sabalansētu izdevumus, ja Eiropas naudas nebūtu.
– Viena no prioritātēm mums ir Latvijas simtgade, kuras svinībām plānots tērēt 30 miljonus eiro. Vai tas tomēr nav par daudz, kad pietrūkst līdzekļu, piemēram, veselības aprūpes sistēmai?
– Kad ministrijas iesniedza priekšlikumus simtgades projektiem, tos vajadzēja publicēt kā vienu lielu anekdoti. Daudzi bija domājuši, ka jebkuru pasākumu varam nosaukt par simtgades sastāvdaļu un nākt pēc naudas. Ja mediji būtu tikuši pie šā saraksta, tad jums būtu ko publicēt nedēļu un smieties bez pārtraukuma. Lielākā daļa šo priekšlikumu tika izsvītroti un apmaksāto sarakstā palikušas tiešām Latvijai nozīmīgas lietas. Esmu par to, ka mums ir jāsvin, jo diez vai kāds no mums nosvinēs arī otro simtgadi.
– Bieži dzirdēts, ka, veidojot budžetu, tiek “atrasti” desmitiem miljonu eiro. Kā tas var būt – kur tad tos tā var atrast? Vai tas nozīmē, ka nauda ir nelietderīgi tērēta vai nolikta kādā ministrijas plauktiņā?
– Naudu var “atrast” vairākās vietās. Vispirms mēs ar Finanšu ministrijas palīdzību pārskatām, kā nauda tiek tērēta, un “savācam” tos līdzekļus, ko uzskatām par nelietderīgi tērētiem vai pieprasītiem. Piemēram, benzīns ir kļuvis krietni lētāks, bet degvielai nauda paredzēta un netiek lietota. Ir dažādi izdevumi, kuru vairs nav, bet katrs tai naudai “sēž virsū”. Nākamais – izskatījām, ko nākamgad varam arī nedarīt, dažus plānus atlikām, lai iedotu naudu medicīnai. Un trešais avots – pateicām “nē” dažādām iegribām, neuzklausot pat ministriju vēlmes par štatu palielināšanu un līdzīgām lietām. To mēs izdarījām, lai varētu nostiprināt drošību un pabeigt policistu algu reformu. Vēl mazliet noriskējām un samazinājām neparedzētiem gadījumiem plānoto līdzekļu daudzumu.
Valdība ceturtdien vienojās par budžeta izdevumiem nākamajam gadam, un ir trīs ļoti svarīgas jomas attiecībā uz reformām – drošība, izglītība un veselības aprūpe. Esam vienojušies pabeigt reformas iekšlietu sistēmā, palielināt skolotāju atalgojumam un piešķirt papildu līdzekļus veselībai.
Diemžēl nevar piešķirt naudu nozarei, kamēr nav skaidrības par reformām, jo vēl aizvien mēs nevaram būt pārliecināti, ka piešķirtās naudas izlietošanā ir pilna kontrole un tā tiks tērēta lietderīgi. Tuvākā mēneša laikā gaidīsim Veselības ministrijas priekšlikumus reformām.
Mēs esam kaujinieciski noskaņoti iet uz priekšu, un ne viss, ko mēs darīsim, būs populāri, bet dažubrīd ir jāpaciešas un jāpagaida rezultāts.
