Arī krieviski runājošie ir Latvijas patrioti, saka premjers Kučinskis 61
Rēzeknes novadā Maltā aizritējuši gadskārtējie grāmatu svētki, kur ar novada iedzīvotājiem “Latvijas Avīzes” organizētajā diskusijā tikās Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un 12. Saeimas deputāts Jānis Trupovnieks (ZZS). Diskusijas tēma – “Vai 25 gadu laikā esam kļuvuši neatkarīgāki?”. Amatpersonas atbildēja uz vietējo iedzīvotāju un domes pārstāvju jautājumiem.
M. Kučinskis: “Uz šo jautājumu “Vai 25 gadu laikā esam kļuvuši neatkarīgāki?” katram būtu sava atbilde, nebūtu viena viedokļa un visiem būtu taisnība. Mūsu lielākais ieguvums pēc šiem 25 gadiem – mēs katrs droši varam izteikt savas domas un nebaidīties, ka mums ir jābūt “pareizam viedoklim”. Tā ir mūsu brieduma pakāpe. Turklāt mēs kā valsts šobrīd esam tik aizsargāti kā nekad, pateicoties NATO klātbūtnei. Tas mums dod iespēju droši strādāt un veidot savu dzīvi, dzīvojot ar pārliecību, ka mūs aizstāvēs. Runājot salīdzinājumos, Eiropas Savienība un Latvija jau arī ir kā Malta un Rēzeknes rajons, kas apvienojušies vienā novadā. Malta no novada paņem visu to labāko, ko var paņemt, un mums vajag visu labāko paņemt no Eiropas Savienības, saglabājot pašcieņu.”
Valsts neatkarības garants ir militārās spējas aizstāvēt valsti. Bet mēs maz runājam par citiem parametriem – hibrīdkaru, ekonomisko sviru atdošanu citu valstu rokās. Kas ir domāts, lai cīnītos ar hibrīdkaru, arī informatīvajā telpā un tieši šeit, Latgalē? Un vai tiešām mums vēlreiz jākāpj uz grābekļa, ja atkal izteikti cenšamies eksportu virzīt uz Austrumiem?
– Ja atklāsim to, kā cīnāmies pret hibrīdkaru, tad to var izmantot pret mums, tāpēc šoreiz neko nestāstīšu. Mums ir jāpasaka savam blakus esošajam krievvalodīgajam, ka viņš ir savējais un mēs mīlam Latviju kopā. Es zinu Latgalē daudz krieviski runājošu Latvijas patriotu.
Piekrītu, ka mēs varam iekrist, ja liekam daudz kauliņu uz Krieviju. Šobrīd es ceru, ka Latvijas ostas nākotnē būs tās, no kurienes Ķīna sūtīs savas kravas uz pārējo Eiropu. Novembrī Latvijā ieradīsies Ķīnas premjers, un šai vizītei mēs nopietni gatavojamies.
Eksportam noteikti jāstrādā uz dažādām valstīm, šajā ziņā esmu liels ES piekritējs un pārdzīvoju Lielbritānijas referenduma rezultātus. Eiropas tirgus ir visstabilākais, tas ir skaidrs. Es regulāri tiekos ar mūsu vēstniekiem, un viņi ir gatavi vairāk palīdzēt ar tirgus meklēšanu mūsu uzņēmējiem.
– Tomēr aptaujas rāda, ka 25 gadus pēc neatkarības atgūšanas puse krievvalodīgo uzskata, ka Krievijas iejaukšanās Latvijā būtu pamatota.
– Mēs neesam visu izdarījuši integrācijas jomā un zinām arī dažas kļūdas, piemēram, Latvijas informatīvās telpas pieejamība Latgalē. Kā būt Latvijas patriotiem, ja nerāda mūsu televīzijas kanālus? Nesen konstatējām, ka Krāslavas rajonā nedzird Latvijas Radio otro programmu, tagad tiek piedāvāts risinājums, lai to novērstu. Ja mēs šos cilvēkus nevaram aizsniegt ar latviešu valodu, tad mums ar to pašu saturu jāizdara tas krievu valodā.
– Bet kā ar latviešu valodu skolās un pāreju uz mācībām valsts valodā?
– Tie krievvalodīgie, kas ir noskaņoti patriotiski, ir arī vairāk motivēti mācīties latviešu valodu. Jauniešu zināšanas ir labas, un jāstimulē lielākas priekšrocības tiem skolēniem, kuri mācās latviešu valodā. Pilnībā pārejai uz latviešu valodu jāpāriet pakāpeniski. To noteikti var izdarīt prātīgi.
