“Esam izspieduši tuvu maksimumam!” uzskata “TTT Rīga” ģenerālmenedžeris Artūrs Štālbergs 1
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sieviešu basketbola klubs “TTT Rīga” ir labās pozīcijās, lai FIBA Eirolīgā iekļūtu izslēgšanas turnīrā, “Latvijas Avīzei” teic vienības ģenerālmenedžeris Artūrs Štālbergs.
Viss pašu rokās
“TTT Rīga” ar četrām uzvarām desmit spēlēs A grupā atrodas piektajā vietā, ceturtdaļfinālā iekļūs četras labākās. Vēl atlikušas četras spēles, nākamās divas būs pret tiešajām konkurentēm. Pirmā trešdien Venēcijā pret mājās uzvarēto Itālijas vienību “Umana Reyer”, kuras kontā trīs uzvaras deviņos mačos. Pēc atgriešanās no karantīnas venēcietes šogad uzvarējušas abās spēlēs nacionālajā čempionātā. Nākamnedēļ rīdzinieces uzņems Latas “BLMA Gazelles” no Francijas, kas izcīnījusi par uzvaru vairāk un tabulā atrodas pozīciju augstāk.
“Esam izspieduši tuvu maksimumam. Ejam pēc plāna, bet priekšā svarīgas spēles, kurās izšķirsies izslēgšanas spēļu liktenis. Viss ir mūsu rokās,” uzskata Štālbergs.
Šobrīd gan ieceres ātri var mainīties, jo pozitīvo kovida gadījumu dēļ sportā daudzas spēles tiek atceltas, tostarp “VEF Rīgai” šodien paredzētā spēle Čempionu līgā pret Francijas “JDA Dijon” (no 11. uz 18. janvāri). TTT līdz šim bijusi pasargāta. “FIBA atsūtījusi vēstuli, ka, ja spēles jāpārceļ, tad pārceļam. Pagarināsim sezonu, bet nedrīkst pieļaut, ka ir tehniskie zaudējumi,” norāda Artūrs Štālbergs.
Grupas piektās un sestās vietas ieguvējas nodrošinās dalību līmeni zemākajā Eiropas kausa ceturtdaļfinālā, un par to “TTT Rīga” var justies visnotaļ droša. Štālbergs pauda gandarījumu, ka spēlētājas saprot galvenā trenera Mārtiņa Gulbja uzstādījumus, un ar katru maču izdodas demonstrēt arvien kvalitatīvāku spēli. “Komanda darbojas kā mehānisms, vienā spēlē pavelk viena spēlētāja, otrā – cita,” tā Štālbergs.
Liela loma laukumā joprojām ir nepilnus 42 gadus vecajai kluba valdes priekšsēdētājai Guntai Baško. “Nebija tā, ka viņu jāpierunā turpināt. Pagājušās sezonas beigās palīdzēja, kad bija traumas, vasarā teica, ka ir gatava vēl vienu sezonu nospēlēt, ieguldīja lielu darbu, un viņa mums ir svarīga spēlētāja,” atzīst ģenerālmenedžeris.
Apvieno studijas un basketbolu
Latvijas Basketbola savienība vakar paziņoja par vienošanos ar viesnīcu “Pullman Riga Old Town” kā Latvijas un arī Baltijas sieviešu basketbola līgas atbalstītāju. Elites grupā startē triju Baltijas valstu 12 komandas, to vidū piecas ir no Latvijas. “TTT Rīga” ar uzvarām visās 12 spēlēs ir turnīra līdere, seko Lietuvas “Kibirkštis-MRU” (11/1), “Neptūnas” (9/2) un “Liepāja/LSSS” (9/3).
Trim Latvijas komandām jau nosaukumā ietverta piesaiste augstskolām – “Rīgas Stradiņa universitāte”, “Daugavpils Universitāte”, “Rīga Juniores/LU”, un basketbola savienošana ar studijām ir viens no optimālajiem risinājumiem, lai paliktu sportā.
TTT profesionāles lielākoties uzvar ar lielu pārsvaru, bet Artūrs Štālbergs norāda, ka divas spēles nedēļā jebkurā variantā ir saturīgāks režīms nekā viena: “Ir spēles, kur beigās uz tablo ir +20 vai +30, bet ar vienu roku neapspēlējam, treneri iegulda darbu gatavojoties, spēlētājām jānoskaņojas. Baltijas līga attīstās, simpātisks turnīrs, kurā ar prieku spēlējam.”
Viņš skaidro, ka Latvijas lielkluba koncepcija ir piesaistīt talantīgākās jauniešu izlašu spēlētājas: “Vasarā uzaicinājām Lauru Melderi, Vanesu Jasu, Ievu Korzāni, Rainu Tomašicku, Luīzi Silu, viņas arī tiek pie spēles laika. Nav tā, ka paņemam no jaunatnes līgas, viņas jau ir spēlējušas un ieguvušas zināmu pieredzi sieviešu basketbolā. Baltijas līga ir laba platforma, kur spēlētājām augt un tiekties uz TTT līmeni.”
Citi izaicinājumi
Tam piekrīt pieredzējušais treneris Ainārs Čukste, kurš vada Latvijas sieviešu basketbola līgas B grupā spēlējošo U-16 izlasi: “Latvijā sporta skolu sistēma ir ļoti laba, bērni var trenēties un spēlēt. Igaunijā, piemēram, grūtāk, jo ir klubu sistēma un daudz atkarīgs no finansēm. Masveidīguma meiteņu basketbolā nav, lai gan Rīga nevar sūdzēties.”
Viņš atzīst, ka kovida situācijas dēļ grūti salīdzināt, kāds šobrīd ir sieviešu basketbola līgas līmenis salīdzinājumā ar laiku pirms 10 un 15 gadiem. Tagad prioritāte ir tas, ka spēles vispār notiek. “Atceroties 80. gadu sākumā dzimušās spēlētājas, šķiet, ka tāds līmenis vairs nav, taču dzīve gājusi uz priekšu, viss mainās, treniņu process citāds, bērni citādi, un viņiem ir daudz vairāk iespēju,” piebilst Čukste.
“To visu saliekot kopā, nevajag dzīvot nostalģijā pēc vecajiem laikiem. Jāpieņem tas, kas ir, un no šī brīža pozīcijām jāveido basketbols. Motivācija nav tāda kā agrāk, tad bērni cīnījās, sitās, bija gatavi ieguldīt. Tagad treneri saka – skrien, skrien, bet tas neaiziet līdz viņām. Skrien un skatās lielām acīm – ko treneris grib, es jau skrienu. Bet ne tik ātri, kā vajadzētu. Tādas problēmas ir visiem – somi, lietuvieši un igauņu arī neskrien. Varbūt tā ir mūsu lielā iespēja – sāksim skriet un būsim labāki. Trenerim arī jāpielāgojas, šai paaudzei ir daudz citu izaicinājumu, nav tikai basketbols. Jābūt uzmanīgam, lai neaizbaidītu prom.”
