Foto – Anita Sosnare
Gribētos norādīt dažus pavedienus, kā to var izdarīt. Tie, kuri nav precējušies un vēlas kalpot Dievam – lai uzdod sev jautājumu: varbūt Dievs mani aicina uz priesterību vai konsekrēto dzīvi? Ģimenes cilvēkiem tā ir savas ģimenes veltīšana Jēzus un Marijas sirdij. Varbūt tā izpausme ir lēmums sūtīt savus bērnus uz katoļu skolu vai arī pašam iet studēt, piemēram, Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā, vai iesaistīties draudzes vai kādas kopienas, kustības, lūgšanu vai „Caritas” grupas darbībā. Arī tie, kuri dzīvo vieni, lai meklē savu īsto vietu Dieva plānā un veltī Viņam sev. Gan jau Viņš zinās, ko jums ieteikt darīt un kā īstenot sevi. Tas ir process, ceļš. 2
To labi izsaka šodien Evaņģēlijā dzirdētie vārdi: “Svētīgi tie, kas klausās Dieva Vārdu un to sargā!” Šī gada vārds, ko pāvests Francisks mums devis, ir žēlsirdība, bet tas ir arī viss Evaņģēlijs. Tā ir Baznīcas mācība. Kad katru dienu cenšamies šo Vārdu klausīties un īstenot, tad rezultātā mūsu iekšējais cilvēks nostiprinās, un iznīcības, apjukuma, neskaidrības, ievainojuma un aizvainojamības dimensija mūsu iekšienē iet mazumā. Līdz pat tam brīdim, kad iznīcīgais būs ietērpies neiznīcībā un mirstīgais – nemirstībā. To es jums visiem arī novēlu. Droši spert soļus šajā ceļā. Āmen.
Reklāma
Reklāma
