Pirmkārt, tie ir terora akti, par kuriem dzirdam arvien biežāk un kuros mirst nevainīgi cilvēki, tie ir šo terora aktu inspirētāju un izpildītāju grēka sekas: akla naida, atriebības kāres un reliģiskā fanātisma sekas. Pāvests Benedikts XVI, kad vizitēja Aušvicu, ierunājās par trešo totalitārismu, kas ir reliģiskais fundamentālisms, reliģiskais fanātisms jeb islāmiskais ultrafanātisms, kurš ir pieteicis karu Rietumu pasaulei. Un esam dzirdējuši jēdzienu “hibrīdkarš”, tas ir citādāks karš nekā iepriekšējie divi pasaules kari, jo tas ir vērsts uz jebkuru, arī uz bērniem, veciem cilvēkiem, sievietēm. Viņi nešķiro, viņi nogalina visus. Runājot par šī kara inspirētājiem, pāvests Francisks sacīja, ka ir kaut kas, kas aiz tā visa stāv, ka tas nav vienkārši no tukšas vietas radies. Tā ir viena grēka izpausme. 2
Tālāk tās ir tā saucamās ekoloģiskās problēmas, bet to iemesls ir grēka piesārņota cilvēka sirds, kas inficēta ar egoismu, alkatību un bieži vien vieglprātību, kad cilvēks nav informēts, kādas sekas ir viņa rīcībai. Vēl svētais Jānis Pāvils II rakstīja par grēka struktūrām. Tās izveidojas tad, kad cilvēki ar garīgi un morāli piesārņotām sirdīm apvienojas savu egoistisko mērķu īstenošanai. Sevišķi postoši tas ir tad, kad viņi ir ar asu prātu, bieziem makiem un lielu ietekmi sabiedrībā. Šeit jau ir jāsāk runāt par cilvēku sabiedrības ekoloģiju. Un es gribētu pievērsties dažiem sabiedrības ekoloģijas jomas jautājumiem.
Pirmkārt, tā skar tādas valstiski svarīgas jomas kā ģimenes politika, kas ietver sevī izpratni par laulību, cilvēka dzimuma identitāti un pietāti pret seksualitāti. Ir ļoti bīstami un postoši atraut seksualitāti no cilvēka personas integritātes, tātad no cilvēka dvēseliskās un garīgās dimensijas, kā arī dzīvības tālāknodošanas, padarot to par preci, un, protams, šeit rodas jautājums par tā saucamajām pirmslaulību un ārlaulību attiecībām, jo mūsdienu sabiedrībā, kad seksualitāte ir atrauta no garīgās dimensijas, tad ir “visi tā dara un es arī tā darīšu” un tas netiek laists caur Laulības sakramentu. Nav pietātes un apziņas, ka laulība ir kaut kas svēts un seksualitāte ir laulības dzīves sastāvdaļa. Un bez Dieva svētības, bez īpašas Viņa klātbūtnes nav iespējams mīlēt vienam otru tā, kā vismaz tas tiek solīts laulībā stāšanas brīdī.
Nākamais cilvēku sabiedrības ekoloģijas jautājums ir taisnīga ienākumu un nodokļu sadale, tā ir darba iespēju visiem sabiedrības locekļiem un taisnīga atalgojuma nodrošināšana. Vai gadījumā nepilnības šai jomā nebija galvenais iemesls tik masveidīgajai cilvēku aizplūšanai no Latvijas? Mēs varētu šo analīzi paturpināt. Domāju, katrs savā dzīvē, izmeklējot savu sirdsapziņu, var atklāt, kurā jomā šis dzelonis visvairāk darbojas.
Un Svētajos Rakstos lasām, ka grēka spēks ir Likums. Ko tas nozīmē? Pirmajā brīdi tas varētu likties nesaprotami. To var paskaidrot sekojoši: kamēr cilvēks dzīvo bez likuma, nav iepazīstināts ar to, viņš neapzinās, kas ir labs un ļauns, un no viņa nevar prasīt atbildību. Kā mazs bērns – kamēr nav informēts, nesaprot, ko dara. Dievs iesākumā iedeva cilvēkam tikai vienu bausli: tev nebūs ēst no labā un ļaunā atziņas koka augļiem. Vēlāk tas tika precizēts 10 baušļos Sinaja kalnā, kas tika iedoti Mozum, bet Jaunajā Derībā tika atkal sintezēti divos – Dieva un tuvākā mīlestības – baušļos. Skatoties caur sākotnējā, vēl paradīzē dotā baušļa prizmu, varam tos pārformulēt šādi: nepārbīdi manis atklātās labā un ļaunā robežas; pieņem manu autoritāti, uzticies man, pat ja nesaproti līdz galam tam jēgu, jo Dievs Ādamam un Ievai teica: “Pretējā gadījumā tu mirdams mirsi.” Tiksi pakļauts iznīcībai un nāvei. Mēs tagad izgājām šo riņķi un redzam, kas ir par iemeslu, traucēkli, šķērsli, lai mēs varētu ienākt Debesu godībā, lai varētu sekot Jaunavas Marijas pēdās.
Protams, ar varu nevienam baušļus nevar uzspiest. Tomēr gadījumā, kad valstis, atsaucoties uz vairākuma viedokli, ieved likumus, kuri ir klajā pretrunā Dieva atklātajām labā un ļaunā robežām, ar 10 baušļiem, ar Baznīcas mācību, kas skaidro baušļus, tad iznīcības un trausluma, nedrošības un apjukuma dimensija sabiedrībā strauji pastiprinās. Sāk ļodzīties valsts pamati, jo vairs nav vienojošo vērtību. Katrs sev pats nosaka ļaunā un labā robežas, vai arī tās tikušas pārbīdītas, tad sākas tas, ko saucam par identitātes krīzi. Un to mēs šodien novērojam Eiropā.
