Foto – Anita Sosnare

Esam trausli un viegli aizvainojami, kāpēc? Zbigņeva Stankeviča sprediķis Aglonā 2

Pirmkārt, tie ir terora akti, par kuriem dzirdam arvien biežāk un kuros mirst nevainīgi cilvēki, tie ir šo terora aktu inspirētāju un izpildītāju grēka sekas: akla naida, atriebības kāres un reliģiskā fanātisma sekas. Pāvests Benedikts XVI, kad vizitēja Aušvicu, ierunājās par trešo totalitārismu, kas ir reliģiskais fundamentālisms, reliģiskais fanātisms jeb islāmiskais ultrafanātisms, kurš ir pieteicis karu Rietumu pasaulei. Un esam dzirdējuši jēdzienu “hibrīdkarš”, tas ir citādāks karš nekā iepriekšējie divi pasaules kari, jo tas ir vērsts uz jebkuru, arī uz bērniem, veciem cilvēkiem, sievietēm. Viņi nešķiro, viņi nogalina visus. Runājot par šī kara inspirētājiem, pāvests Francisks sacīja, ka ir kaut kas, kas aiz tā visa stāv, ka tas nav vienkārši no tukšas vietas radies. Tā ir viena grēka izpausme.

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis Aglonā, 14. augusta vakara dievkalpojumā:

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Dārgie svētceļnieki, vai jūs esat uzdevuši sev jautājumu – kāpēc es esmu atnācis uz Aglonu? Kāpēc mēs esam šeit sapulcējušies? Vieni ir kājām mērojuši simtiem kilometru. To no rīta Svētajā Misē dzirdējām, kad prezentējās svētceļnieku grupas. Aizkustinoši stāsti un aizkustinošas prezentācijas. Citi ieradās ar velosipēdiem, citi ar auto, citi ar autobusu, vilcienu. Katru gadu vismaz lielu daļu no mums kaut kas velk uz šejieni. Kas konkrēti? Kā to īsi noformulēt? Vieniem, sevišķi tiem, kas pirmo reizi, tā var būt ziņkārība, sevišķi tiem, kas vēl ir tikai ceļā uz ticību un kas ir šeit pirmo reizi. Citiem tā var būt vēlme pabūt draudzīgā vidē, atvaļinājuma laikā pamainīt ikdienas atmosfēru, savā ziņā izlādēties. Bērni vēlas arī piedzīvojumus, iepazīt nezināmo. Viena daļa noteikti tāpēc labprāt dodas svētceļojumā.

Protams, var būt vēl daudzi un visdažādākie iemesli. Es tomēr gribētu paskatīties uz šo faktu no ticības viedokļa, un tad mūsu atrašanās Aglonā būtību vislabāk izsaka pirms brīža dzirdētā lūgšana. Tā bija Svētās Mises orācija jeb lielā lūgšana pirms grēku nožēlas lūgšanas un Gloria: “Kungs Dievs, uzklausi mūs Vissvētākās Jaunavas Marijas aizlūgumu dēļ, lai arī mēs, atpirkti ar Jēzus Kristus nāvi un augšāmcelšanos, nonāktu pie Tevis debesu godībā.” Šo īso lūgšanu var nosaukt par Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku “Credo”. Tanī mēs varam atrast trīs elementus: debesu godību; atpirkšanu caur Jēzus Kristus nāvi un augšāmcelšanos; Vissvētākās Jaunavas Marijas aizlūgumus, kurus Dievs uzklausa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sāksim pēc kārtas. Debesu godība ir mūsu dzīves mērķis. Un Jaunava Marija to ir sasniegusi. Mēs svinam to brīdi, kad viņa ieiet tai godībā, parāda mums ceļu. Atšķirībā no Jēzus Kristus, kas bija patiess Dievs un cilvēks, viņa bija tikai cilvēks, kurš bija vistuvāk Dieva Dēlam. Kā mēs dzirdējām lasījumā no Pāvila 1. vēstules Korintiešiem, godība būs sasniegta tad, kad iznīcīgais būs ietērpies neiznīcībā un mirstīgais būs ietērpies nemirstībā. No teksta izriet, un to apliecina arī mūsu dzīves pieredze un novērotie fakti, ka esam iznīcīgi un trausli. Daudzi to svētceļojuma laikā piedzīvoja, kad bija saberztas tulznas, par kurām mēs varējām liecībās dzirdēt. Tātad, esam trausi, ievainojami un viegli aizvainojami. Kāpēc? Raksti apgalvo: “Nāves dzelonis ir grēks, bet grēka spēks ir Likums.” Tātad, šīs cilvēka dabas ievainojamības dzelonis jeb iemesls ir grēks.

Paskatīsimies vismaz uz dažām būtiskām grēka izpausmēm pasaulē, kā šis nāves dzelonis darbojas.

Pirmkārt, tie ir terora akti, par kuriem dzirdam arvien biežāk un kuros mirst nevainīgi cilvēki, tie ir šo terora aktu inspirētāju un izpildītāju grēka sekas: akla naida, atriebības kāres un reliģiskā fanātisma sekas. Pāvests Benedikts XVI, kad vizitēja Aušvicu, ierunājās par trešo totalitārismu, kas ir reliģiskais fundamentālisms, reliģiskais fanātisms jeb islāmiskais ultrafanātisms, kurš ir pieteicis karu Rietumu pasaulei. Un esam dzirdējuši jēdzienu “hibrīdkarš”, tas ir citādāks karš nekā iepriekšējie divi pasaules kari, jo tas ir vērsts uz jebkuru, arī uz bērniem, veciem cilvēkiem, sievietēm. Viņi nešķiro, viņi nogalina visus. Runājot par šī kara inspirētājiem, pāvests Francisks sacīja, ka ir kaut kas, kas aiz tā visa stāv, ka tas nav vienkārši no tukšas vietas radies. Tā ir viena grēka izpausme.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.