– Kāda jums šķiet integrācijas politika Latvijā? Tās rezultāti? 104
– Man radusies pārliecība, ka Latvijā dzīvojošos krievus nevar mākslīgi no “augšas” integrēt. Kaut vai tāpēc, ka viņi pamatā iegūst informāciju no saviem avotiem. Ir cilvēki, kas izvēlas dzīvot latviskajā dzīves telpā, piemēram, ir dzīvojuši latviskās pilsētās vai mācījušies latviešu skolās. Mūsu apvienības aktivitātēs Alūksnē ir iesaistījusies jauniete no cittautiešu ģimenes. Viņa rīko dažādus patriotiskus pasākumus, piedalās publiskajās diskusijās. Ir arī citi cilvēki. Saulkrastos uz ielas man klāt pienāca kāds krievu tautības cilvēks, kurš skaidrā latviešu valodā man stāstīja, ka viņš neieredzot “SC”, jo tas darbojoties “pa tukšo”, un balsošot par mums, jo mēs esot principiāli. Integrācijai Latvijā jānoris ar bērnudārzu, skolu sistēmas un darbavietu starpniecību. Sabiedrībā jābūt apziņai, ka var droši runāt latviešu valodā un nav nepieciešama piekāpšanās.
Ģ. Vikmanis: – Kā vērtējat Jaunsardzi kā sabiedrības saliedēšanas elementu?
– Jaunsardze ir viens no labiem piemēriem. Tāpat kā dažādas sportiskas nodarbības un kopā būšana uz latvisku vērtību pamata. Svarīga ir valstiskā audzināšana, lai tad, kad cilvēks pabeidz skolu, viņam ir valstiska apziņa. Sistēma pašlaik nav sakārtota.
