V. Krustiņš: – Tas būs interesanti. Bet kā jūs vērtējat politologu atzinumu, ka liela sabiedrības daļa atbalsta Krievijas rīcību Krimas pievienošanā, un kā saistāt to ar drošības situāciju Latvijā? 104
– Kā lai saka? Valdības līmenī trūkst politiskās gribas atrisināt problēmjautājumus ar Latvijai nelojālām personām, un nesen notikusī akcija pie Laimas pulksteņa sasaucas ar “Ziņojumā par Latvijas nacionālo drošību” teikto, ka “tautiešu” politikas aktīvisti, lai piesaistītu savām personībām uzmanību, rīkos provokatīvas akcijas. Mēs redzējām, no pasākuma tika aizvākts cilvēks, kas pauda pretēju viedokli. Policija darbojās tā, lai netiktu traucēta šā prokrieviskā pasākuma norise. Toties, kad notika protesta pasākums pret Krievijas politiku Ukrainā, tika aizturēti vairāki pasākuma dalībnieki, kuri centās apturēt provokatoru, bet prokrieviskais provokators, kurš apsaukāja pasākuma dalībniekus, varēja netraucēti atrasties pasākuma norises vietā.
– Jājautā, vai mums nav jānodibina darbīga Iekšlietu ministrija, jo pašreizējā strādā kā Policijas ministrija, nenodarbojas ar iekšpolitiku.
– Valdībā trūkst politiskās gribas mazināt Krievijas ietekmi Latvijā. Ir atsevišķi ministri, kam šāda griba ir, bet viņu pārziņā nav spēka struktūru. Kamēr nekas nenotiek, mēs zaudējam Krievijas maigās varas karā.
– Kad Cilinska kungs tika atlaists no amata par nodomu piedalīties 16. marta gājienā, nedzirdēju nacionāļu iebildes. Visa valdība nostājās Straujumas pusē.
– Iebildumi bija. Valdības sēdes protokolos ir lasāmas iebildes no mūsu ministriem par šo gadījumu. Esošā situācija valdībā mūs neapmierina. Tā turpina izlikties, ka viss ir kārtībā. Ja valdības sastāvs mainītos uz nacionālāku, Krievijas maigās varas izpausmes būtu stipri ierobežotas, ja tās vispār pieļautu.
