1
Īstermiņa izmitināšana
Otra visvairāk pazīstamā dalīšanās ekonomikas nozare ir īpašumu izīrēšana ar slaveno “Airbnb” priekšgalā. Platformas savieno īpašumu turētājus ar cilvēkiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ nepieciešams dienu, nedēļu vai jebkādu citu laika posmu noīrēt dzīvokli vai istabu. Latvijā šīs apakšnozares lielākais spēlmanis un teju monopolists ir “Airbnb”, kas ir faktiski vienīgais no pasaules varenajiem, kas izmantots pie mums. Ir pāris konkurenti, piemēram, “HomeAway”, “Couchsurfing”, taču to apgrozījums ir vairākas reizes mazāks nekā “Airbnb”.
Savstarpējie aizdevumi
Trešā visvairāk zināmā dalīšanās ekonomikas apakšnozare, kuru gan bieži vien pie nozares nepieskaita, ir “peer-to-peer” jeb cilvēks-cilvēkam aizdevumi, kuros Latvijā ir ne tikai savi piemēri, bet Latviju šajā nozarē var saukt pat par lielvalsti. Šajās platformās ir iespēja aizdot un aizņemties naudu bez tradicionālo banku iesaistes, procentmaksājumus nosakot pašai platformai. Lielākais risks gan jāuzņemas pašiem aizdevējiem, jo platformas atšķirībā no bankām nenodrošina aizdevumu drošību. Latvijas uzņēmumi “Mintos” un “Twino” ir vieni no lielākajiem un ātrāk augošajiem uzņēmumiem šajā nozarē pasaulē, mazāki ir “Viventor”, “Bulkestate” un vēl daži. Pasaulē – “LendingClub”, “MoneyZen”, igauņu “Bondora” un “Vivently” u. c. – piemēru ir daudz un šīs apakšnozares tirgus ir ļoti blīvs.
Pūļa finansējums
Lielisks dalīšanās ekonomikas panākums ir t. s. pūļa finansējuma platformu rašanās, kurā savienojas cilvēki, kam nepieciešams finansējums kāda projekta veikšanai, un cilvēki, kuri ir gatavi ziedot kādu naudas summu. Uzņēmēji, mākslinieki u. c. ideju autori prezentē savu projektu, nosaka nepieciešamo finansējumu un laika posmu, kurā tas nepieciešams. Tālāk gaidot, kamēr interesenti ar ziedojumiem šo kasi piepilda. Ja to neizdodas izdarīt, viss noziedotais iekrīt atpakaļ ziedotāju maciņos. Atšķirībā no cilvēks-cilvēkam aizdevumiem, šajās platformās naudu ziedo un lielākoties aizdevējs nekādus procentmaksājumus nesaņem. Tā vietā idejas autori ziedotājiem sola dažādus taustāmus labumus, piemēram, uzņēmuma preces, abonementus u. c. Vēl daži apmaiņā pret ziedojumiem piedāvā uzņēmuma daļas. Pazīstamākie piemēri ir labi zināmi – “Kickstarter” un “Indiegogo”. Arī Latvijā līdzinieki ir. Piemēram, “ImpactYouth”, kas ir vienota platforma visām trim Baltijas valstīm. Arī “Projektu Banka” ir pieskaitāma pie kolektīvās finansēšanas nozares. Turklāt Latvijā izstrādāts arī kopfinansējuma pakalpojumu regulējums. Tāpat Latvijā darbojas igauņu “Fundwise” un “Crowdestate”.
Piestrādāšana
Dalīšanās ekonomikas uzplaukums ļāvis attīstīties arī dažādām platformām, kurās cilvēki piedāvā savus pakalpojumus vai zināšanas, piemēram, ārpus oficiālās darba vietas. Latvijā to dara platforma “Piedarbs”, kurā cilvēki var piedāvāt savu palīdzību dārza darbos, transporta pakalpojumos, uzkopšanā, bērnu/mājdzīvnieku pieskatīšanā, remontdarbos utt. Pasaulē šīs nozares flagmaņi ir “TaskRabbit”, arī “Zaarly” un “Mechanical Turk”.
Kopstrāde
Dalīšanās ekonomikas sastāvdaļa ir arī kopstrādes jeb kopā strādāšanas telpas, kurās var dalīt vai arī īrēt biroja platību, komunālos pakalpojumus, noliktavu, pastkastīti un dažādas birojā esošās iekārtas ar citiem cilvēkiem vai uzņēmumiem. Šo iespēju plaši izmanto, piemēram, jaunie uzņēmēji, kuriem vēl trūkst līdzekļu savu telpu iegādei. Rīgā ir vairākas šādas vietas, piemēram, “Teikums”, “People Work”, “Coworking VEF”, “OraculeTang space”, Rīgas vecākā kopstrādes vieta “Darbavieta”, “ReStudio”, “The Mill”, “Opera” u. c.
Tāpat pie dalīšanās ekonomikas var pieskaitīt tālākpārdošanu, kas ir kaut kas līdzīgs tam, ko dara “eBay” un tā līdzinieki. Latvijā tāds ir “MoreThanSharing”, kurā var pirkt un pārdot dažādus labumus bez fiziska kontakta ar otru iesaistīto pusi, turklāt ievērojami lētāk nekā mazumtirdzniecības veikalos.
