Kādas perspektīvas Latvijā ir dalīšanās ekonomikai jeb koplietošanai? 4
Dagnija Lejiņa, “Digital Freedom Festival” līdzdibinātāja: “Dalīšanās ekonomika Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, kļūst arvien populārāka. Paredz, ka šāda ekonomika attīstīties milzīgā ātrumā, un uzskatu, ka Latvija nebūs izņēmums – arī pie mums šī ekonomika radīs nopietnu konkurenci klasiskajām ekonomikas formām. Tehnoloģijas attīstās, cilvēki ir par dalīšanās ekonomiku, tāpēc valstij jāspēj ātri reaģēt uz patēriņa izmaiņām un jāveicina šīs ekonomikas attīstība – regulējumiem jātiecas precizēt un vienkāršot tirgus regulējumu noteikumus, nevis jārada jauns regulatīvais režīms īpaši dalīšanās ekonomikas spēlētājiem.”
Kaspars Salenieks, “Autolevi” pārstāvis: “Mēs esam pašā attīstības sākumā. Arī tieši mūsu nozarē – personisko auto izīrēšanā – esam apmēram pusotru gadu aiz igauņiem. Dalīšanās ekonomika tomēr ir ļoti jauna, un cilvēki par to nav gana informēti. Uzņēmumiem noteikti jādara vairāk sabiedrības informēšanā. Ja spēj pārliecināt cilvēkus par pakalpojuma nepieciešamību, tad biznesam ir jēga. Rīgā cilvēki jaunumus pieņem gana ātri, par tiem ir informēti, bet lielākas problēmas ir ar reģioniem, kur, piemēram, mūsu pakalpojums varētu būt ļoti saistošs, bet cilvēki par mums vienkārši nezina. Igauņi ir ļoti aktīvi un visus jaunumus cenšas izmēģināt.”
Juris Krūmiņš, “Taxify” pārstāvis:
“Galvenais šķērslis ātrākai attīstībai ir kopbraukšanas regulējuma trūkums, kas ietekmē arī pārējās dalīšanās ekonomikas nozares. Kaimiņos viss virzās ātrāk, jo ekonomika tur ir nedaudz attīstītāka, kā arī varasiestādes savā starpā sadarbojas krietni veiksmīgāk. Mūsu Ekonomikas ministrija ir aktīva, taču nepieciešama arī citu ministriju iesaiste. Tās savukārt bažījas par to, ka šīs nozares valstij radīs zaudējumus. Turklāt sabiedrība Latvijā arī nav pietiekami informēta par dalīšanās ekonomiku – apmēram puse iedzīvotāju nemaz nezina, piemēram, kas ir kopbraukšana.”
