“Esam aizkontrolējušies tik tālu, ka visi darbi tika apturēti, visi tagad baidās no kriminālprocesiem,” prezidents par Austrumu robežas izbūvi 88
Par noziegumiem Austrumu robežas būvniecībā iztiesāšanā ir septiņi kriminālprocesi, bet robeža tā arī nav pabeigta. Neviens politiķis par kavēšanos un jucekli desmit gadu garumā līdz šim nav uzņēmies atbildību, tie, kas atbildīgi par robežas drošību, nebūšanās turpina vainot izmeklētājus un nelikumību atklājējus, vēsta portāls LSM.
Līgums ar “Igate” aizvien spēkā, lai gan tā nebūvē žogu jau 5 gadus. Pašlaik darbi pie Krievijas robežas izbūves turpinās, tur jau slejas pāris metrus augsts pelēks metāla sieta žogs, kam virspusē uzmontētas dzeloņstieples. Gar to iet ap desmit metru plata smilšu stiga. Gabaliņu tālāk notiek žoga montāža, traktors rok grāvi gar iepriekš iedzītiem stabiem. Žogs tiek drusku ierakts, lai nevarētu viegli izrakties pa apakšu.
Robežas būvniecības ģenerāluzņēmējs tagad ir valstij piederošais uzņēmums “Valsts nekustamie īpašumi”.
2021. gada nogalē VNĪ sāka būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju. Tur žogu šovasar pabeidza un tagad turpinās ceļu un patruļtaku ierīkošana.
Robežai ar Krieviju bija jābūt izbūvētai jau 2019. gadā. Robežsardzei no 2015. gada bija līgums ar firmu “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””. Tomēr Valsts kontrole un izmeklētāji atklāja nelikumības, un gandrīz piecus gadus būvniecība nenotika. Pērn arī šim robežas posmam pieķērās “Valsts nekustamie īpašumi”.
“Ja mēs runājam par Latvijas – Krievijas robežu, tad ar iepriekšējo būvnieku tur bija uzbūvēti jau gandrīz 100 kilometri, bija uzbūvēta arī infrastruktūra. Tas posms, kur nekas nebija uzbūvēts, bija 53 kilometri,” pašreizējo situāciju iezīmē “Valsts nekustamo īpašumu” valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Vēl jāuzbūvē vairāk nekā 180 kilometru žoga, ceļu un taku. Darbus dažādos posmos veic sešas būvfirmas.
“Plāns ir līdz gada beigām pabeigt visu, kas ir sausajās vietās, un tad līdz nākamā gada oktobrim pilnībā pabeigt šo objektu. Tas ir gan mūsu plānā, gan tāds ir valdības uzdevums. Turpināsim strādāt pie infrastruktūras, bet primārā vajadzība ir žoga izbūve,” skaidro Jeļena Gavrilova.
Pēc viņas teiktā, būvniecību pamatā sarežģī purvi un laikapstākļi.
Lai gan darbi nenotiek jau piecus gadus, joprojām ir spēkā Valsts robežsardzes noslēgtais līgums par robežas būvēšanu ar uzņēmumu “Igate”.
Risinājumi esot vairāki – vai nu līgumu lauzt, vai nu mierīgā ceļā vienoties par attiecību izbeigšanu.
“Ir vairāki scenāriji vai scenāriju kombinācijas, līdz ar to šobrīd komentēt par agru, jo mēs esam procesā iekšā,” saka Gavrilova.
Līdz šim tapušās būves uz Krievijas robežas nav nodotas ekspluatācijā, jo daudzviet uzbūvētais neatbilst projektam. Žogam ir mazāks stieples diametrs, nekā prasīts, daudzviet koka laipas ir aizstātas ar šķeldas takām.
Lai gan Gavrilova neatklāj, kādā stadijā šobrīd ir sarunas, Latvijas Radio ir zināms, ka
tieši jautājums, kā un kurš novērsīs neatbilstības projektam, ir galvenais klupšanas akmens. Tas var maksāt vairākus miljonus eiro.
Ja to uzņemsies VNĪ, tad var izrādīties, ka valsts par vienu un to pašu darbu būs samaksājusi divreiz.
Uzņēmums “Igate” arī negrasās tā vienkārši aiziet. Rakstiskā atbildē “Igates” pārstāvis Jurģis Kijoneks norāda, ka viņi ir rīkojušies pēc pasūtītāja, tas ir – robežsardzes – vēlmēm.
“Sabiedrība visus darbus ir veikusi atbilstoši pasūtītāja vēlmēm un vajadzībām, vienlaikus pastāvīgi apliecinot spēju, vēlmi un gatavību nodot uz robežas izbūvēto infrastruktūru ekspluatācijā. Diemžēl no sabiebrības neatkarīgu apstākļu dēļ līdz pat šim brīdim tas nav izdevies, neskatoties un faktu, ka izbūvētā infrastruktūra no tās izbūves brīža tiek intensīvi ekspluatēta, bez atbilstošas uzturēšanas,” norāda Jurģis Kijoneks.
Viņš atzīst, ka pirms nodošanas ekspluatācijā tiešām jānovērš defekti – gan tie, kas pieļauti būvniecībā, gan tie, kas radušies “intensīvas ekspluatācijas rezultātā” vietām jau no 2015. gada.
“Igates” pārstāvis arī uzsver, ka firma ir gatava izpildīt līgumu.
“Sabiedrība nekad nav vēlējusies lauzt noslēgto līgumu, gluži pretēji – pastāvīgi norāda uz spēju, vēlmi un gatavību izpildīt ar līgumu uzņemtās saistības,” pauž Jurģis Kijoneks.
No abu pušu sniegtās informācijas izriet, ka smagākais temats sarunās par līguma izbeigšanu ir tas, ka robežsardze savulaik projektam neatbilstošos darbus ir pieņēmusi un apmaksājusi, kā arī tas, ka nu jau nolietojuma dēļ būves ir arī jālabo.
Kurzemes rajona tiesa šī gada 12.septembrī videokonferences režīmā notika kārtējā tiesas sēde vienā no saistībā ar austrumu robežas izbūvi ierosinātajām krimināllietām. Visu apsūdzēto un viņiem inkriminēto krimināllikuma pantu nolasīšana aizņēma krietnu brīdi.
Atbilstoši apsūdzībai, uzņēmuma “Igate” pārstāvjus, būvuzraugu un robežsardzes darbiniekus tiesā par lētāku materiālu izmantošanu robežas būvē nekā projektā.
Tāpat robežsardze maksājusi par darbiem, kas iepirkumā nav paredzēti.
Prokurors uzskata, ka krāpšanas rezultātā robežsardze no savas naudas uzņēmumam nelikumīgi izmaksājusi miljoniem eiro.
12. septembra tiesas sēdē bija paredzēts nopratināt bijušo robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru. Viņš nebija ieradies jeb precīzāk sakot, pieslēdzies tiesas sēdei. Viņa neierašanos tiesa atzina par attaisnojošu. Nebija arī viens no apsūdzētajiem Valērijs Bluss. Tiesa atlika tiesas sēdi.
Lieta tiesā ir jau divus gadus. Šobrīd nav zināms, kad varētu nonākt līdz pirmās instances spriedumam.
Šī lieta, kurā apsūdzēts “Igates” līdzīpašnieks Māris Peilāns, būvuzraugs Valērijs Bluss un bijušie robežsardzes darbinieki Uldis Zemmers un Jolanta Ķikute, ir viena no septiņām krimināllietām, kas ierosinātas saistībā ar austrumu robežas nostiprināšanu.
Citā lietā par dienesta noziegumiem apsūdzēts bijušais dienesta priekšnieks Normunds Garbars, kas savukārt šajā lietā ir liecinieka statusā. Tāpat krimināllietas ir par neatbilstošu kameru un sensoru iepirkumiem.
Nodrošinājuma valsts aģentūras darbiniekus tiesā par neatbilstošas pagaidu dzeloņstieples nopirkšanu Baltkrievijas robežai, kā arī par robežjoslas tuvumā nocērtamo valsts īpašumā esošo koku nepieskatīšanu.
Nevienā no šīm lietām vēl nav pat pirmās tiesu instances sprieduma.
Nolēmums ir tikai lietā, kurā par valstij piederošo koku izciršanu un pārdošanu tiesā firmas “Avoti G” īpašnieku Ivaru Galiņu. Viņš vainu neatzīst un spriedumu ir pārsūdzējis Latgales apgabaltiesā.
Divas lietas ir izbeigtas. Viena – par īpaši aizsargājama meža izciršanu, otra – pret robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu.
Toreizējā Valsts kontroliere Elita Krūmiņa intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” 2020. gada 9. janvārī, runājot par būvniecību uz Latvijas – Krievija robežas, pauda: “Pirmām kārtām institūciju vadītāji neapzinājās savu atbildību par to, ka viņu institūcija rīkotos likumīgi un lietderīgi. Netika nodrošināta pienācīga kontrole no attiecīgās nozares ministrijas puses, un es gribu uzsvērt to, kas tas tiešām ir tāds ļoti liels patvaļas piemērs, ko mēs redzējām revīzijā.”
Pārbaudē apstiprinājās aizdomas, ka pazuduši uz robežas nocirstie koki, būvniecība notikusi neatbilstoši projektam un būvniekam pasūtīts būvēt to, kas nemaz nav bijis iepirkumā paredzēts.
“Ja mēs paskatāmies to normatīvo aktu spektru, kas ir pārkāpts, tad mēs varam uzskaitīt normatīvos aktus, sākot no Publiskas (personas) finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, pa vidu likumus un normatīvos aktus, kas regulē iepirkumus, būvniecību, un nobeidzot ar elementāriem grāmatvedības uzskaites jautājumiem, kas nav bijuši ievēroti,” toreiz LTV sacīja Krūmiņa.
Tad revidenti rēķināja, ka prettiesiski iztērēti vismaz 7,4 miljoni eiro valsts naudas.
Valsts kontroliere jau tad bija pārsteigta par robežsardzes vadības rīcību, kas revidentu atrastos acīmredzamos pārkāpumus noliedza.
“Es varu izteikt tikai absolūtu izbrīnu, kā var nepiekrist tam, kas ir revīzijas ziņojumā absolūti pierādīts, ar konkrētiem faktiem!
[…] Tā ir kārtējā demagoģija, kas patiesībā rosina domāt par to,
vai tāds vadītājs, kas nav spējīgs atzīt pārkāpumus vispār, var tālāk arī darboties produktīvi, likumīgi un lietderīgi!” sarunā ar LTV sašutumu pauda Elita Krūmiņa.
Robežsardzes vadība pēc Valsts kontroles atklājumiem palika amatos, un tās rosinātās dienesta izmeklēšanas nebeidzās ar amatpersonu sodīšanu. Iekšlietu ministrija, kuru tobrīd vadīja Sandis Ģirģens (toreiz “KPV LV”), neprasīja atbildību no dienesta vadītājiem. Arī iepriekš minētājās krimināllietās, ja neskaita bijušo robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru, figurē salīdzinoši zema ranga robežsardzes ierēdņi.
2021. gada augustā Baltkrievija uzsāka hibrīdkara operāciju pret Baltijas valstīm un Poliju, organizējot migrantu straumes. Tuvo Austrumu iedzīvotājus nogādāja pie robežas un vedināja nelikumīgi iekļūt Eiropas Savienībā.
Tā kā bija atklāti smagi pārkāpumi un patvaļa būvniecības darbos uz Krievijas robežas, darbi nenotika arī uz robežas ar Baltkrieviju. Arī tur līgums bija noslēgts ar sabiedrību “Igate”. Žoga un ceļu trūkums apgrūtināja robežas sargāšanu.
Ietekmīgi politiķi būvdarbu apturēšanā vainoja nevis Iekšlietu ministrijas un tās struktūru ierēdņus un vadību, bet Valsts kontroli un izmeklētājus, kas noziegumus atklāja.
Saeimas deputāts, toreizējais Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (“Jaunā Vienotība”) intervijā Latvijas Radio raidījumam “Krustpunktā” 2021. gada 10. augustā pauda: “Lāča pakalpojumu Latvijas valsts robežai un drošībai pasniedza Valsts kontrole, 2020. gada janvārī nākot ar revīzijas ziņojumu, uz kura pamata vairāki kriminālprocesi tika iesākti, kuri arī izbeigti, jo nav sastāva, pret pašreizējo robežsardzes priekšnieku, viņa vietnieku. Vēl vairāki turpinās jau vairāk nekā gadu, divus gadus”.
“Runa ir par to, ka Valsts kontrole vienkārši no kabineta formāli ar lineālu šai situācijai piegāja,” toreiz apgalvoja Latkovskis.
Latkovskis pārstāv partiju “Jaunā Vienotība”. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kura laikā notika nelikumības un patvaļa robežbūvē, ir viņa partijas biedrs. Latkovskis tolaik teica, ka robežsardzi notikušajā līdz galam nevar vainot.
“Protams, daļa atbildības jāuzņemas arī robežsardzei, kurai bija uzticēti arī būvniecības jautājumi, bet tas nav viņu primārais darbs!” toreiz sacīja Latkovskis.
Viņš savas domas nav mainījis arī šodien un joprojām uzskata, ka par robežbūves kavēšanos ir atbildīga Valsts kontrole. To Latvijas Radio apstiprināja pats Latkovskis.
Valsts kontrole pārmetumiem nepiekrīt – tur bija prettiesiska rīcība
Valsts kontrole šādam pārmetumam nepiekrita pirms trīs gadiem un nepiekrīt arī tagad. Iestāde nevarēja nereaģēt.
Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins uzskata: “Ja viņi rūpīgi iedziļinātos, izlasītu visu šo revīzijas ziņojumu, manuprāt, tad (tur ir) diezgan skaidri fakti un pierādījumi, ka šeit ir bijusi gan prettiesiska rīcība, gan arī nolaidība. Tā vieglprātīgā attieksme pret nodokļu maksātāju naudu… To es nesaprotu! Šeit nav runa par mazām summām.”
Gatis Litvins skaidro, ka revīzijā labi izgaismojās, ka nelikumības veica klaji un pārdroši, īpaši neslēpjoties. Turklāt sekas ir tālejošas. Arī naudas izteiksmē.
“Mainījās dažādi projektu uzstādījumi, kāds to nomainīja. Faktiski materiāli mainījās tā, lai tas būtu izdevīgi darbu veicējam. […] Tie zaudējumi jau nav tikai tie, kas konkrētajā projektā ir zaudēti. Tie jau veidojas tālejoši,” uzsver Gatis Litvins.
Kā piemēru viņš min plašos izcirtumus gar robežu. Robežsargi apgalvoja, ka tas viņiem nepieciešams pārredzamībai, tomēr kā norāda Valsts kontrolē, daudzviet šie klajumi ir aizauguši ar krūmiem un to pastāvīgai attīrīšanai vajag naudu.
Tāpat naudu vajag, lai atjaunotu šķeldu takas, kuras plaši izbūvēja projektā paredzēto koka laipu vietā, kas kalpotu ilgāk.
“Šī revīzija labi aktualizēja to jautājumu par valsti kā rūpīgu saimnieku. No vienas puses, labi – tu izcērt vairāk, nekā vajag, taisi platākas joslas, OK! Bet tas, ka tu vienkārši neinteresējies, kur tas kokmateriāls paliek, tas, man liekas, ir klajš un kliedzošs gadījums. […] No projektu realizētāju viedokļa, robežsardze plus Nodrošinājuma valsts aģentūra
šiem cilvēkiem, kas to projektu vadīja, viņiem vajadzēja saprast, ka tas koks, ka tie nav krūmi, tā ir vērtība, tā ir nodokļu maksātāju manta!” uzsver Valsts kontroles pārstāvis.
Revidente Daina Baha, kas piedalījās robežas revīzijā, min, ka būtiski ieguvumi no pārbaudes ir tas, ka mainīts tik nozīmīgu projektu izpildes un uzraudzības mehānisms, ka tagad darbus veic “Valsts nekustamie īpašumi”, bet uzrauga Būvniecības valsts kontroles birojs. Sakārtoti likumi, kā robežu būvēt un kā valsts pelna ar nocirstajiem kokiem.
“Trešā lieta, kas ir arī nozīmīga, šīs revīzijas rezultātā tiek vērtēta atbildīgo personu atbildība. Tas šobrīd ir aizvien procesā, bet tas ir arī kā rezultāts, ka netiek atstāti bez ievērības šādi klaji likuma pārkāpumi, kas ir rīcībā ar valsts līdzekļiem, ar mantu un šajā gadījumā, tik nozīmīgā no drošības viedokļa būvniecības projektā,” uzsver Daina Baha.
Tomēr Valsts kontroles un izmeklētāju darbu nav kritizējis tikai deputāts Latkovskis vien. Līdzīgu viedokli pirms gada Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” izteica arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
“Diemžēl patīk vai nē, esam aizkontrolējušies tik tālu, ka visi darbi tika apturēti, visi tagad baidās no kriminālprocesiem kriminālprocesu galā.
Tas tomēr ir faktors, par ko ir jārunā. Mērķis ir kopā ar Iekšlietu un arī Aizsardzības ministrijām Nacionālās drošības padomes sēdē pārrunāt arī praktiskus darbus, kas ir veicami. Likumdošanas, juridiski, procesus, jo ja mēs tā turpināsim, nav ko sev liekuļot, austrumu robežas izbūve nenotiks tuvākā laikā, vienkārši tāpēc, ka gana daudz birokrātijas, gana daudz pārbaudītāju, gana maz darītāju,” pauda Rinkēvičs.
