“Esam aizgājuši par tālu, mēs esam palikuši pārāk “mīksti” pret mūsu bērniem” – eksperta pārdomas par mūsdienu bērnu audzināšanu 48
TV24 raidījumu “Uz līnijas” sazvanījusi kāda skatītāja, kura ir sašutusi par to, kā mūsdienās tiek audzināti bērni un cik ierobežoti audzināšanā ir viņu vecāki.
Skatītāja saka: “Mēs esam aizgājuši par tālu, mēs esam palikuši pārāk “mīksti” pret mūsu bērniem. Viņiem nedrīkst neko aizrādīt, viņiem nedrīkst neko teikt. Mēs nedrīkstam būt rupji pret viņiem, mums ir jāglauda viņiem pa spalvai. Nu cik ilgi tā var dzīvot? Nedrīkst tā izlaist.”
Uz šīm pārdomām savu komentāru sniedzis raidījuma viesis – Nils Sakss Konstantinovs, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs.
Viņš norāda, ka patiešām šāda sajūta rodas daudziem – ne tikai gados vecākiem cilvēkiem, bet arī skolotājiem un vecākiem. Ko lai mēs darām? Pērt nevar, kliegt nevar – no tā visa patiešām var rasties bezspēcības sajūta.
N.Sakss saka, ka skatītājai daļēji ir taisnība. “Es domāju, ka iztrūkst nedaudz prasmes un iespēju jauniešus turēt rāmjos, nodrošin’t disciplīnu. Skaidrs, ka to vairs nevaram darīt kā pirms 50 gadiem, nav vērts būt skarbiem un rupjiem.”
Eksperts atgādina, ka jauniešiem nāk par labu, ja viņiem ir noteikti stingri rāmji. Ja to nav, varam sagaidīt dažādu uzvedību. Pieaugušajiem ir jāmeklē vidusceļš, neesot rupjiem, saglabājot emocionālo siltumu un vienlaikus spējot nodrošināt arī vajadzīgo kontroli.
Tāpat arī N.Sakss vērš uzmanību, ka jaunieši, sajūtot visatļautību, var nonākt augsta riska grupā, kur viņi pārbauda robežas. Iespējams, tas var novest līdz pat policijai un pat cietumam. Tiesa, tā ir salīdzinoši maza jauniešu grupa. Tāpēc gan ģimenē, gan skolā ir jādomā par robežu nospraušanu.
Robežas nenozīmē kļūt rupjiem un agresīviem, tas nozīmē dot bērnam to, kas konkrētajā vecumā ir vajadzīgs. Un tā ir kontrole.
