ES vienojas par bloka 2014.gada budžetu 0
Eiropas Savienības (ES) institūcijas panākušas vienošanos par bloka 2014.gada budžetu, amatpersonām aizvadot smagas pārrunas, kas ilgušas līdz otrdienas rītam.
Vienošanās paredz, ka nākamā gada budžets paredzēs 135,5 miljardus eiro (95,2 miljardus latu) maksājumos un 142,6 miljardus eiro (100,2 miljardus latu) saistībās.
Pārrunas ieilgušas līdz otrdienas rītam, amatpersonām cenšoties atrisināt nesaskaņas par 2014.gada izdevumiem starp bloka trīs grupām – 28 dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu (EP) un Eiropas Komisiju (EK).
ES valstis vēlējušās noturēt maksājumus zem 135 miljardiem eiro, kas ir par vienu miljardu eiro un 1,5 miljardiem eiro mazāk, nekā bija pieprasījušas attiecīgi EK un EP.
“Mēs esam vienojušies stiprināt finansējumu tādās prioritārās jomās kā ekonomikas izaugsme, nodarbinātība, inovācijas un humanitārā palīdzība,” pavēstīja ES prezidējošās valsts Lietuvas finanšu ministra vietnieks Alģimants Rimkuns.
Viņš norādīja, ka stiprinātas arī ES aģentūras, kas nodarbojas ar migrācijas, patvēruma un robežkontroles jautājumiem, kā arī Eiropas finanšu uzraudzības institūcijas.
Nākamā gada budžets ir par vairāk nekā 9% mazāks nekā iepriekšējais – izdevumi ir par 9,4% mazāki, bet maksājumi – par 9,5%.
ES dalībvalstu ministri un likumdevēji jauno budžetu gatavojas apstiprināt 19.-20.novembrī.
Šī budžeta vienošanās arī nodrošina iespējas EP nākamajā nedēļā apstiprināt ES budžetu 2014.-2020.gadam. Balsojums par bloka daudzgadu budžetu tika atcelts līdz 19.novembrim saistībā ar nesaskaņām par 2014.gada budžetu.
“Kā varēja paredzēt, budžeta pieņemšanas process bija sarežģīts, ņemot vērā ne tikai samazināto ES budžeta kopapjomu 2014.gadā jaunās Finanšu perspektīvas ietvaros, bet arī Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta būtiskās atšķirības izejas pozīcijās. Tomēr svarīgi, ka vienošanās ir panākta, jo Latvijai tas ļaus saņemt lielākus tiešmaksājumus nekā iepriekšējos gados, bez kavēšanās sākt jaunā programmēšanas perioda struktūrfondu, lauku attīstības, kā arī citu ES programmu finansējuma apguvi,” norāda Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Sanita Bajāre.
FM informē, ka par vienu no svarīgākajām kompromisa sastāvdaļām kļuva vienošanās par Eiropas Solidaritātes fonda mobilizēšanu četrām dabas katastrofu skartajām valstīm – Vācijai, Austrijai, Rumānijai un Čehijai -, par kuru samierināšanas sanāksmes sākumā abu institūciju pozīcijas bija kardināli pretējas.
FM uzsver, ka 2014.gada budžets ir pirmais jaunās daudzgadu perspektīvas 2014.-2020.gada budžets, kura pieļaujamie maksājumu griesti jau ir par 6% zemāki, salīdzinot ar 2013.gada budžetu, kas ievērojami apgrūtināja kompromisa meklēšanu. Neskatoties uz to, gan EP, gan Eiropas Padome spēja izrādīt zināmu elastību un panākt abām pusēm pieņemamu risinājumu, nodrošinot līdzsvaru starp pietiekamo maksājumu un rezervju līmeni.
