ES vētī tiesiskumu dalībvalstīs: uzsāktas 13 lietas pret dalībvalstīm nolūkā aizsargāt mazos un vidējos uzņēmumus 28
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Komisija pieņēmusi gada ziņojumu par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību. Tajā apkopoti 2021. gadā veiktie pasākumi, lai garantētu iedzīvotāju un uzņēmumu tiesību un brīvību aizsardzību visā ES, kā arī aplūkotas galvenās tendences un norises tiesiskuma jomā visās ES valstīs. Pirmo reizi šādā ziņojumā ir sniegti arī konkrēti ieteikumi dalībvalstīm.
Kopā ar ziņojumu ir tikusi publicēta arī regulārā pakete ar lēmumiem par pārkāpumiem. Tajā īpaša uzmanība pievērsta ES pamattiesību, vērtību un tiesiskuma ievērošanai Eiropas Savienībā.
Aizsargā trauksmes cēlējus
Komisija turpina tiesvedību pret 15 dalībvalstīm, lai aizsargātu trauksmes cēlējus – cilvēkus, kuri ziņo par ES tiesību aktu pārkāpumiem.
Tāpat komisija nolēmusi spert nākamo soli pārkāpuma procedūrā pret Poliju par ES tiesību aktu pārākumu, kuru iedragājusi Polijas Konstitucionālā tiesa. Komisija arī vēršas tiesā pret Ungāriju par diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ un par mediju brīvības ierobežošanu.
Lai nodrošinātu ES pilsoņu personas datu aizsardzību saskaņā ar augstākajiem standartiem, Komisija nosūtījusi argumentētu atzinumu Slovēnijai, jo šī valsts EK vērtējumā nav izpildījusi Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktos pienākumus.
Savukārt, lai aizsargātu brīvas pārvietošanās pamatprincipus, kas ir ES vienotā tirgus stūrakmens, Komisija uzsākusi pārkāpuma procedūru pret Ungāriju par to, ka tā ir ieviesusi diskriminējošas degvielas cenas transportlīdzekļiem ar ārvalstu numura zīmi.
Kopumā Komisija 2021. gadā sāka 847 jaunas pārkāpumu lietas salīdzinājumā ar vidēji 809 lietām piecu iepriekšējo gadu laikā. Divas trešdaļas no jaunajām lietām (571) tika sāktas par ES direktīvu novēlotu transponēšanu, savukārt viena trešdaļa (276) tika sākta sakarā ar ES tiesību aktu nepareizu piemērošanu vai valsts noteikumu neatbilstību ES tiesību aktiem, tostarp Līgumiem. Komisijas iepriekš veiktās darbības ir bijušas sekmīgas: gada laikā tikušas slēgtas 704 pārkāpumu lietas.
31 gadījumā Komisija nolēma dalībvalstu lietas nodot Eiropas Savienības Tiesai. Trešdaļa no šīm lietām attiecās uz gaisa vai dzeramā ūdens kvalitāti, vai notekūdeņu attīrīšanu.
Fokusā – vide, mobilitāte un vienots tirgus
Gandrīz puse no Komisijas no jauna uzsāktajām procedūrām par ES tiesību aktu nepareizu piemērošanu vai valsts noteikumu neatbilstību ES tiesību aktiem attiecās uz vidi, nodarbinātību, transportu un mobilitāti vai vienoto tirgu.
Komisija uzsākusi vai turpinājusi izskatīt arī 13 lietas pret dalībvalstīm nolūkā aizsargāt Eiropas uzņēmumus (jo īpaši – mazos un vidējos) pret maksājumu kavējumiem komercdarījumos, kā arī lai nodrošinātu ES noteikumu par publisko iepirkumu un koncesijas līgumiem pareizu īstenošanu.
22 gadījumos EK nodrošinājusi, ka tiek ievēroti ES noteikumi par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, lai jebkādas jaunas valsts prasības attiecībā uz reglamentētajām profesijām būtu nepieciešamas un līdzsvarotas. Uzsāktas arī 24 lietas nolūkā pastiprināt noteikumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā praktisko piemērošanu. Pret 11 dalībvalstīm uzsāktas lietas par ES noteikumu neievērošanu cīņā pret rasismu un ksenofobiju.
Rekordliels lietu skaits
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem jaunu lietu skaits tiesiskuma, pamattiesību un patērētāju tiesību jomā bijis rekordliels.
Komisija prioritārā kārtā rīkojusies, lai aizsargātu patērētājus un garantētu pārvietošanās brīvību, kurai par labu nenāca Covid-19 pandēmija. Piemēram, Komisija veica turpmākus pasākumus pārkāpuma procedūrās pret dalībvalstīm par ES tiesību aktu neievērošanu saistībā ar ceļotāju tiesībām saņemt atlīdzību par atceltiem ceļojumiem un uzraudzīja, kā dalībvalstis ievieš ES digitālo kovida sertifikātu.
Gada ziņojumu par ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzību iepriekšējā gadā Komisija pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma sniedz kopš 1984. gada.
