ES vēršas pret Krievijas oligarhiem 1
Blakus amatu dalīšanai Eiropas Savienības (ES) līderi sanāksmē trešdien pievērsās arī situācijai Ukrainā un attiecībām ar Krieviju, vienojoties par to, ka izvēršamas jaunas sankcijas ne tikai pret personām, bet arī kompānijām, kas finansiāli un materiāli atbalsta pret Ukrainas suverenitāti un neatkarību vērsto rīcību, turklāt sankcijas vērsīs pret kompānijām, kas atbalsta lēmumu pieņēmējus Krievijā, respektīvi oligarhus, kuri ir tieši atbildīgi par Ukrainas aneksiju.
Līdz jūlija beigām ir jātop sarakstam ar indivīdu vārdiem un uzņēmumu nosaukumiem. Līderi arī vienojušies aicināt Eiropas Investīciju banku apturēt jaunu finanšu operāciju sākšanu Krievijā.
To, ka ES spērusi būtisku soli uz priekšu, atzinuši gan eksperti, gan mediji, jo līdz šim līderi pievērsušies lielākoties melnā saraksta papildināšanai, kurā patlaban ir 72 Krievijas un Ukrainas personu vārdi, kurām liegts iebraukt Eiropas Savienības teritorijā un iesaldēti arī banku konti.
Vēl 27. jūnija samitā ES līderi Krievijai izvirzīja četrus nosacījumus – panākt, lai tiktu atbrīvoti prokrievisko kaujinieku sagrābtie gūstekņi, atdot Ukrainas spēku kontrolē robežpunkus uz Ukrainas un Krievijas robežas, panākt vienošanos par robežkontroles uzraudzību, ko īstenotu Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, sākt sarunas par Ukrainas prezidenta Petro Porošenko miera plānu. Sākotnēji ES atzina, ka no Krievijas jūtama cerīga reakcija, tomēr pēc nedēļas bija spiesta lemt par jaunām sankcijām un melno sarakstu papildināt vēl ar 11 cilvēku vārdiem.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins reaģējis uz ES lēmumu, norādot, ka vispirms jāredz, kāda šīs sankcijas ir un jāuztver tās bez panikas.
Savas sankcijas pret Krieviju vēl pirms ES vienošanās lēma pastiprināt arī ASV, vēršoties pret 15 Krievijas kompānijām, to vidū bankām, aizsardzības un enerģijas uzņēmumiem, to vidū vienu no lielākajām valsts bankām “Gazprombank”, naftas gigantu “Rosneft” un ieroču ražotāju “Kalashnikov Concern”.
Viedokļi:
Vācijas kanclere Angela Merkele: “Nekāds progress pēc ES izvirzītajām prasībām Krievijai nav panākts. Ķīlnieki nav atbrīvoti, uz robežas nav panākta drošība un Ukrainas kontaktgrupa nedarbojas. Krievijas ieguldījums miera procesā Ukrainā nav pietiekams.”
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons: “Situācija Ukrainā ir nepieņemama. Valsts teritoriālā integritāte netiek respektēta no Krievijas puses, un mums ar skaidru rīcību jāpauž skaidrs vēstījums.”
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozo: “Mēs strādājam ar Krieviju un Ukrainu, lai nosēdinātu abas puses pie sarunu galda, lai panāktu vienošanos par gāzes piegādes drošības līgumu. Enerģijas piegāde Ukrainai ir jautājums, kas mūs satrauc.
