ES vēršas pret Krievijas bankām 1
Krievijai turpinot aktīvi atbalstīt Ukrainas austrumos karojošās teroristiskās bandas, Eiropas Savienība un ASV piespriedušas Maskavai līdz šim vērienīgākās ekonomiskās sankcijas.
Līdz šim sankcijām tika pakļautas Krievijas varas struktūrās strādājošās privātpersonas vai tām pietuvinātie biznesa elites pārstāvji, bet Briseles nule izsludināto sankciju mērķis ir Krievijas tautsaimniecības sektoru darbības ierobežošana. Šī ir tā dēvētā sankciju trešā kārta, kas vērsta pret Krievijas finanšu, aizsardzības un enerģētikas sektoriem.
Liedz darbību kapitāla tirgos
Par sankciju trešo kārtu ES dalībvalstu pārstāvji vienojās jau nedēļas sākumā. Vakar tās tika apstiprinātas ES Padomes sēdē, bet spēkā stāsies, domājams, šodien. Saskaņā ar tām ES dalībvalstīm turpmāk būs liegts eksportēt uz Krieviju gan ieročus, gan tā dēvētās dubultā pielietojuma preces (piemēram, datorus un to aprīkojumu), kas paredzētas gan civilajiem, gan militārajiem mērķiem. Tāpat ES un ASV aizliegušas Krievijai piegādāt nepieciešamās iekārtas un tehnoloģijas naftas ieguvei Arktikā.
Eksperti gan spriež, ka ES nule izsludināto sankciju dēļ vissmagāk cietīs Krievijas finanšu sektors, jo Krievijas bankām turpmāk būs liegts darboties Eiropas kapitāla tirgos. “Jau pagājušajā nedēļā Krievijas centrālā banka palielināja procentu likmes no 7,5 uz 8 procentiem, lai mēģinātu nobremzēt gan straujo kapitāla aizplūšanu, gan augošo inflāciju,” skaidro ASV raidsabiedrība “CNBC”, norādot, ka ierobežotā piekļuve Eiropas kapitāla tirgiem vēl vairāk samazinās gan Krievijas banku, gan privātuzņēmumu rocību.
Britu laikraksts “The Independent” norāda, ka Krievijas valstij piederošajām bankām turpmāk būs liegts Eiropas tirgos pārdot obligācijas un vērtspapīrus. Britānijas premjerministra Deivida Kemerona birojs brīdinājis, ka šo sankciju sekas izjutīs arī Londonas finanšu centrs. Tāpat britu naftas uzņēmums “British Petroleum” izteicies, ka tā peļņa tuvākajā laikā noteikto sankciju dēļ varētu sarukt. Taču iepriekš Kemerons paziņojis, ka Britānija ir gatava rēķināties ar ekonomiskajām problēmām, ko varētu radīt jaunas sankcijas pret Krieviju.
Krievijas centrālā banka izplatījusi paziņojumu, kurā apsolās atbalstīt sankciju skartās finanšu iestādes. “Ja nepieciešams, tiks īstenoti pasākumi šo iestāžu atbalstam, lai aizsargātu klientu, noguldītāju un kreditoru intereses,” teikts Krievijas centrālās bankas paziņojumā. Tikmēr Krievijas bankas “VEB” vadītāja vietnieks Andrejs Klepašs sarunā ar Krievijas televīziju brīdinājis, ka ES sankcijas varētu apturēt ekonomisko izaugsmi vai pat novest līdz ekonomikas lejupslīdei.
Lietuva cerēja uz stingrāku lēmumu
Eiropas Komisijas prezidents Žozē Barozu un ES Padomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs izplatījuši kopīgu paziņojumu, kurā norāda, ka sankciju trešā kārta ir “stingrs brīdinājums, ka 21. gadsimta Eiropā teritorijas pretlikumīga aneksija un apzināta situācijas destabilizēšana suverēnā kaimiņvalstī nevar tikt pieņemta”. “Kad vardarbība rada nekontrolētu rīcību un noved pie gandrīz 300 nevainīgu cilvēku, kas bija ceļā no Nīderlandes uz Malaiziju, nāves, situācija prasa tūlītēju un stingru atbildi. ES pildīs pienākumu aizsargāt savu pilsoņu drošību. Un ES iestāsies par saviem kaimiņiem un sabiedrotajiem,” teikts ES līderu paziņojumā.
Tiesa, Lietuva paudusi vilšanos par ES sankciju paketi, kurā uzsvērts, ka ieroču tirdzniecības aizliegums attieksies tikai uz nākotnes darījumiem ar Krieviju. Tādējādi Francijai būs atļauts par 1,2 miljardiem eiro pārdot Krievijai helikopteru bāzes kuģus “Mistral”. “Sankcijas ir nepieciešamas, taču tās ir ļoti novēlotas un nepietiekamas,” paudusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Ziņu aģentūrai “BNS” arī Lietuvas pastāvīgais pārstāvis ES Raimonds Karoblis izteicies, ka Lietuva cerējusi uz stingrāku lēmumu.
Brīdina par vēl bargākām sankcijām
Neilgi pēc tam, kad ES līderi iepazīstināja ar sankciju trešo kārtu, arī ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka Vašingtona noteiks pret Krieviju jaunas sankcijas, kas skars Krievijas enerģētikas, finanšu un aizsardzības sektorus. Tā, piemēram, Savienotās Valstis ir liegušas saviem pilsoņiem vai savā jurisdikcijā esošām personām veikt jebkādus jaunus darījumus ar banku “VTB”, tās meitas uzņēmumu Maskavas banku un Krievijas Lauksaimniecības banku. “ES un ASV sankciju kombinācija radīs līdz šim vislielāko triecienu Krievijas ekonomikai. Krievijas vājā ekonomika kļūs vēl vājāka,” paziņoja Baltā nama saimnieks, vienlaikus piebilstot, ka sankciju apmēri varētu pieaugt, ja Krievija turpinās atbalstīt Ukrainas austrumos karojošos teroristus.
Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka ES un ASV noteiktās sankcijas nesasniegs savu mērķi, un prātojis, ka to dēļ Krievijas ekonomika kļūs “neatkarīgāka”. “Varu jums apstiprināt, ka mēs pārvarēsim jebkādas grūtības, kas radīsies konkrētos ekonomikas sektoros. Varbūt mēs kļūsim neatkarīgāki un pārliecinātāki par savu spēku,” paziņoja Lavrovs.
