ES veido “komunikācijas vienību” 0
Eiropas Savienības diplomātiskais dienests izstrādājis melnrakstu plānam, pēc kura bloka institūcijas centīsies apkarot Krievijas propagandu.
Domājams, propagandas apkarošanas plānu ES valstu vadītāji apspriedīs bloka virsotņu saietā, kas sākās vakar un norisinās arī šodien. Tiesa, aizkulisēs šis plāns jau kritizēts kā pārāk vāja atbilde Krievijas vērienīgajai propagandas mašinērijai.
Plāna melnraksts sastāv no deviņām lappusēm, un tajā norādīts, ka pēdējā pusotra gada laikā “Krievija atvēlējusi komunikācijas instrumentiem būtisku lomu ar politiku, ekonomiku un drošības jautājumiem saistīto notikumu virzībai ES austrumu kaimiņvalstīs”. Tāpēc sagatavotajā dokumentā pausts aicinājums Padomju Savienībā savulaik esošajās valstīs atbalstīt “neatkarīgos medijus” un “palielināt sabiedrības informētību par dezinformācijas aktivitātēm”. Raidsabiedrības “Brīvā Eiropa” interneta vietne, atsaucoties uz ES diplomātiskā dienesta sagatavoto ziņojumu, norāda, ka propagandas apkarošanas plānam ir trīs galveniem mērķi. Pirmkārt, veicināt ES politiku un vērtības Austrumu partnerības valstīs. Otrkārt, stiprināt valstu mediju vidi, tostarp sniedzot atbalstu neatkarīgajiem medijiem. Treškārt, celt sabiedrības informētību par “ārējo aģentu” īstenotajām dezinformācijas kampaņām.
Pēc starptautisko mediju rīcībā esošas informācijas par ES komunikāciju atbildēs ES diplomātiskajā dienestā izveidota īpaša komunikācijas vienība – Austrumu stratēģiskās komunikācijas komanda. Tā tika dibināta šā gada aprīlī, taču pilnā apmērā savu darbu sāks rudenī. Tad uz sešām Austrumu partnerības valstīm – Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Ukrainu, Moldovu un Gruziju –, kā arī Krieviju tiks norīkota komunikācijas vienības īpašas delegācijas. Sagatavotajā propagandas apkarošanās plāna melnrakstā uzskaitīti arī daži uzdevumi, pie kuru izpildes šai vienībai acīmredzot būs jāstrādā. Proti, Briselē tiks lemts par žurnālistu apmācību un viņu pieredzes celšanu, aprakstot starptautiskos konfliktus. Tāpat ES iestādes tiks mudinātas izvērst sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, lai “sabiedrībai ziņotu par Krievijas dezinformācijas kampaņām”. Kaut gan plānā netiek runāts par jaunu krievu valodas medija izveidi, tajā uzsvērta nepieciešamība atvēlēt lielāku finansējumu jau šobrīd bloka valstīs esošajiem krievu valodas medijiem, informē interneta vietne “EUObserver.com”. ES diplomātiskais dienests arī informē, ka tuvākajā laikā Eiropas Komisija varētu likt galdā jaunu likumprojektu, kura mērķis būtu uzlabot mediju uzraudzības vidi un kurā būtu ņemti vērā pašreizējie izaicinājumi informācijas telpā.
Interneta vietne “EUObserver.com”, atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem Briselē, informē, ka Austrumeiropas valstu amatpersonas ES diplomātiskā dienesta sagatavoto plānu esot atzinušas par “vāju”. “Mēs ceram, ka ministri to pastiprinās gaidāmajā saietā,” sacījis kādas Austrumeiropas valsts pārstāvis. Savukārt kāda amatpersona no Ziemeļeiropas plānu raksturoja kā “pragmatisku, zema līmeņa pieeju”.
