ES veido banku savienību un jaunu uzraudzību 0
Eiropas Komisija (EK) jau nākamnedēļ sola celt galdā likumprojektu par vienotu eirozonas banku un finanšu institūciju uzraudzības iestādes izveidi. Likuma būtība būs radīt stingrākus grožus bankām, lai tās vairs nevarētu apdraudēt krīze, kāda pēdējos gados gremdējusi daudzas finanšu institūcijas.
Trešdien, 12. septembrī, kad jauno likumprojektu iekšlietu komisāra Mišela Barņē personā paredzēts publiskot, būs arī skaidrāks, vai savienības iespējas attieksies tikai uz eirozonas vai visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Tikai nozīmīgākās bankas
Eirozonas banku savienības un uzraudzības iestādes uzdevums būs kontrolēt bankas, piemēram, atturot tās no riskantas un pārgalvīgas kreditēšanas, kas radījusi postu vairākās valstīs. Iecerēts, ka savienības vadības sēdeklis būtu Eiropas Centrālā banka (ECB), kas atrodas Frankfurtē. Par to, ka šāda banku savienība ir jāveido, Eiropas valstu līderi vienojās jau sanāksmē jūnijā, un prognozē, ka līdz jaunajam gadam lēmumam ir jābūt pieņemtam.
Šā brīža iecere ir, ka banku savienība un uzraudzība attieksies tikai uz eirozonas valstīm, taču nebūs liegts iesaistīties arī citām, kuras vienotās valūtas grupā vēl nav. Jau tagad politiķu diskusijās virmo dažādi viedokļi, kas liecina, ka vienoties nebūs viegli. Viens no diskusiju objektiem ir, vai banku uzraugam būtu jārūpējas par visām aptuveni 6000 eirozonas bankām. Lielākā daļa no tām ir nelielas un nebūt ne tik ietekmīgas, un pastāv uzskats, ka tikai aptuveni 200 no tām glabā 90 procentu visu aktīvu.
Vācija vēlas, lai banku savienība uzraudzītu tikai lielākās un svarīgākās eirozonas finanšu institūcijas. EK ir pretējās domās un tagad sola rast kompromisu sarunās ar Vāciju.
Vēl citi jautājumi, uz kuriem nāksies atbildēt un kas var izrādīties visai sarežģīti, ir tas, cik bieži un regulāri banku uzraudzība notiks, vai ECB būs tiesības tieši iejaukties banku rīcībā un nepieciešamības gadījumā tās pat slēgt vai tikai dot padomus.
Tas, ko vēlas ietekmīgā Vācija – lai gala lēmums ietu vidusceļu un banku nacionālajiem uzraugiem joprojām būtu tiesības paturēt pēdējo vārdu.
Objektīvāka kritika
Eirozonas banku savienības izveidošana ir radikāls, tomēr neizbēgams solis, tā uzskata Eiropas Politikas studiju centra pētnieks Briselē Karels Lanū. “Līdz ar Eiropas banku savienību notiks banku sektora uzraudzības denacionalizēšana. Tas, ko mēs redzējām līdz šim, bija pārāk komfortablas attiecības starp bankām un to uzraudzītājiem. Banku uzraugi, atrodoties pārāk tuvu bankā, nebija spējīgi paraudzīties uz situāciju no cita skatpunkta un padomāt, kā rīkoties, ja nu kaut kas atgadītos. Tieši tas notika Spānijā, kura bija pārliecināta par banku uzraudzības kvalitāti, bet tad pēkšņi atskārta, ka bankas ir pārāk pakļautas nekustamā īpašuma burbulim. Jaunajā savienībā darbosies uzraugu komanda, kurā būs dažādu valstu un nacionalitāšu pārstāvji, kas vērtēs situāciju valstīs, tā būs daudz neitrālāka un distancētāka, turklāt starptautiska pieeja ar spēju salīdzināt banku stāvokli Eiropā kopumā,” tā K. Lanū. Analītiķis gan prognozē, ka valstis tomēr baidīsies iet līdz galam un izšķirsies par pusceļu, proti, neatdos visu varu ECB uzraudzībai, bet gan centīsies paturēt ievērojamu daļu lēmumu nacionālo valdību rokās.
“Parex bankas” sāga varēja iet secen
To, ka banku savienība, par ko Eiropa domā tagad, savulaik būtu, iespējams, izglābusi Latviju no banku un nekustamo īpašumu burbuļa krīzes, uzskata arī “Nordea bankas” vecākais ekonomists un Stokholmas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Andris Strazds.
“Latvijā šo banku savienību visvairāk būtu vajadzējis 2008. gadā, kad problēmas bija “Parex bankai”, kas bija viens no būtiskajiem iemesliem, kādēļ Latvija bija spiesta vērsties pēc starptautiskas finanšu palīdzības. Ja tajā brīdī jau būtu funkcionējusi šāda banku savienība, tad “Parex bankas” problēmas būtu Eiropas Savienības līmeņa, nevis Latvijas valdības problēma,” tā A. Strazds.
Viņaprāt, jebkurš papildu apdrošināšanas veids ir labs, un arī Latvija, kas ir maza ekonomika, tikai iegūtu no tā, ja būtu Eiropas banku savienības sastāvā. “Eiropas regulatora prasības varētu būt stingrākas un arī noguldījumu drošība būtu vēl augstākā līmenī,” teic A. Strazds. Latvija eirozonai gatavojas pievienoties 2014. gadā, kas līdz ar iestāšanos valstij uzliktu par pienākumu būt arī Eiropas banku savienībā. Taču A. Strazds pieļauj, ka Latvija būtu ieguvēja, pievienojoties banku savienībai jau agrāk, ja vien šāda iespēja būtu.
Viedokļi
Karels Lanū, Eiropas Politikas studiju centra pētnieks Briselē: “Jau 2000. gada sākumā neviens cits kā ECB valdes pārstāvji atzina, ka ir dabiski un normāli, ja ECB kļūst arī par uzrauginstitūciju. Taču dalībvalstu finanšu ministri sacīja stingru “nē” un atteicās mainīt institucionālo sistēmu. Pēc gandrīz pieciem finanšu krīzes gadiem un īpaši tā, ko mēs redzējām Spānijā, eirozonas padomei tomēr lika pieņemt lēmumu izdarīt izmaiņas, liekot lietā jau esošo Lisabonas līgumu, kurā ir norāde – ja finanšu ministri piekrīt, mēs varam nodot banku uzraudzību ECB rokās.”
Andris Strazds, “Nordea bankas” vecākais ekonomists un Stokholmas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs: “Šobrīd, it īpaši Dienvideiropā, ir izveidojies gluži tāds kā apburtais loks, kad finansiāli vājām valstīm ir nepieciešamība atbalstīt bankas, kas savukārt pērk vājo valstu parādzīmes. Vājas bankas balsta valdību un otrādi. Lai šo apburto loku pārcirstu, ir nepieciešama šo banku uzraudzība, gan arī, piemēram, noguldījumu garantiju fondu, gan maksātnespējīgu banku likvidāciju vai sanāciju pacelt Eiropas Savienības līmenī.”
Oli Rēns, Eiropas monetāro lietu komisārs: “Oktobrī tiks prezentēts plāns, kā pārveidot ekonomisko un monetāro savienību, tādējādi reformējot un pastiprinot pašus eirozonas un eiro pamatus. Vēl pirms tam tiks izdota likumdošanas iniciatīva par vienotu eirozonas banku un finanšu institūciju uzraudzības iestādes izveidi. Mūsu plāns ir par ļoti ambiciozu mehānismu, kas pārraudzīs visas eirozonas bankas ar ECB pašā sistēmas sirdī.”
Volfgangs Šoible, Vācijas finanšu ministrs: “ECB jau pati ir sacījusi, ka pārredzamā nākotnē tai nav iespējams pārraudzīt visas 6000 eirozonas bankas. Uzraudzīt būtu iespējams tikai lielākās un nozīmīgākās finanšu institūcijas.”
