ES veido Aizsardzības fondu 0
Pēc vairākus gadus ilgušām sarunām par nepieciešamību stiprināt ES aizsardzību un paplašināt sadarbību militārajā jomā vakar Eiropas Komisijas viceprezidents Jirki Katainens izziņoja plānu par Eiropas Aizsardzības fondu, lai efektīvāk izmantotu finansējumu tādās augsto tehnoloģiju jomās kā bezpilota lidaparāti un robotika.
Aizsardzības fonda plāns pirmo reizi paredz ES budžeta naudas izmantošanu militārā aprīkojuma iepirkšanai un kopējo aizsardzības spēju vairošanai. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers drīzumā paredzējis sniegt plašāku ieskatu Eiropas aizsardzības rīcības plānā. Paziņojot par šo plānu 2016. gada septembrī, Junkers teica: “Ja Eiropa pati nerūpēsies par savu aizsardzību, neviens cits mūsu vietā to nedarīs.”
Saglabājoties skepticismam par ES aizsardzības plānu, ciešākas militārās sadarbības atbalstītāji uzskata Aizsardzības fonda izveidošanu par jaunu posmu militārās un drošības politikas koordinācijā, jo paredzēts saskaņot bruņojuma un jauno tehnoloģiju iepirkumus. Tas notiek laikā, kad ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi izraisījuši šaubas par viņa apņēmību ievērot NATO pamatprincipu par kolektīvo aizsardzību un pamudinājuši vairāku Eiropas valstu vadītājus, tostarp Vācijas kancleri Angelu Merkeli brīdināt, ka ES vairs nevar paļauties uz aizokeāna sabiedroto, atzīmē izdevums “Politico”. “Fakts, ka ES dalībvalstis ir gatavas virzīties uz priekšu, atvēlot lielākus budžeta resursus ciešākai militārai sadarbībai, ir ļoti pozitīvs,” uzskata Igaunijas bijušais ārlietu ministrs un pašreizējais Eiroparlamenta deputāts Urmass Paets. Igaunijas eirodeputāts ir zināms kā dedzīgs Eiropas aizsardzības stiprināšanas piekritējs un piedalījies Eiroparlamenta plānu izstrādāšanā ES aizsardzības stiprināšanai. Viņaprāt, stiprinot aizsardzību, Eiropa ir uz pareizā ceļa, taču Eiroparlamenta deputāts atzīst, ka Eiropā joprojām ir pretestība lielākiem militāriem izdevumiem.
ES Aizsardzības fondā paredzētas divas daļas: pētniecības sadaļa kopējo darbu finansēšanai aizsardzības tehnoloģijās (elektronika, kodēta programmatūra, robotika), kam no ES 2017. gada budžeta paredzēti 25 miljoni eiro, un militāro spēju sadaļa, kas dos iespēju ES dalībvalstīm dalīt izmaksas jaunas militārās tehnikas, piemēram, bezpilota lidaparātu un helikopteru, izveidē. Pēc EK amatpersonu informācijas, atvēlētā summa Aizsardzības fonda pirmajai daļai līdz 2020. gadam varētu pieaugt līdz 90 miljoniem eiro. Pēc tam paredzēts izstrādāt aizsardzības pētījumu programmu ar 500 miljonu eiro gada budžetu. Militāro spēju sadaļas finansēšanai pēc savstarpējas saskaņošanas varētu tikt atvēlēti aptuveni pieci miljardi eiro gadā. ES finansējums tiks izmantots, lai izstrādātu modernāko tehnoloģiju prototipus. Finansējums tiks piešķirts tikai tad, ja projektā piedalīsies vismaz trīs kompānijas no vismaz divām ES dalībvalstīm. EK arī piešķirs finansējumu izpētei aizsardzības jomā. ES dalībvalstis šobrīd pētniecībā un attīstībā tērē septiņas reizes mazāku summu nekā ASV. EK norāda, ka liela problēma ir aizsardzības budžetu neefektīva izmantošana – 25 miljardi eiro ik gadu tiek zaudēti sadarbības trūkuma dēļ. EK arī aplēsusi, ka apmēram 30% izdevumu varētu ietaupīt, ja valstis militāro aprīkojumu iepirktu kopā. Paralēli aizsardzības fondam EK arī aizsāka diskusiju par turpmāko ES sadarbību aizsardzībā. Lai arī nerosinot veidot ES armiju, EK tomēr mudina valstis sadarboties ciešāk un piešķirt Briselei lielāku teikšanu aizsardzības jautājumos.
Sadarbības programma paredz kopēju munīcijas iepirkumu prettanku ieroču sistēmai, kas tiek izmantota Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Čehijā un Polijā. Kā atzīmē izdevums “Politico”, pēdējā laikā ES diplomātu aprindās ir pieaudzis optimisms par ciešāku sadarbību aizsardzības jomā, jo šajā procesā ir aktīvāk iesaistījušās Francija, Vācija, Itālija un Spānija.
