“Es varu nomirt, gaidot savu rindu” – 27 gadus veca sieviete satraucas par savu veselību un ir neizpratnē par garajām rindām uz izmeklējumiem 273
Šoreiz stāstu sērijā par medicīnā piedzīvoto kādas pavisam jaunas sievietes stāsts. Maijai ir 27 gadi, taču viņa joprojām īsti pat nezina, kādas tieši ir viņas veselības problēmas, jo rindas ir nebeidzamas un veicamo izmeklējumu skaits – liels.
“Man sākās nepatīkami simptomi un diskomforts zem kreisās paribes – reizēm šajā vietā bija pietūkums, citkārt viss kļuva ciets kā akmens un spieda uz ribām. Pamanu arī, ka kreisā riba ir nedaudz augstāk nekā labā. Tāpat pēdējā laikā jūtu tādu kā spiedienu galvā – tās nav sāpes, bet ir sajūta, ka “zvaigznītes skrien gar acīm”. Zem acīm ir zili riņķi pat tad, kad naktī esmu ļoti labi izgulējusies, noguruma sajūta ir bieži,” savas sajūtas ieskicē satrauktā Maija.
Viņa ar šīm sūdzībām vērsusies pie ģimenes ārsta, kurš sākotnēji nosūtījis uz ultrasonogrāfiju, kur rindā nācies gaidīt 8 mēnešus, lai tiktu uz valsts apmaksāto vizīti. Par naudu iespējams tikt kaut vai rīt, maksājot 90 eiro. Šādas naudas Maijai nav, tāpēc satraukums tikai vairojas: “Es atklāti arī mediķiem pateicu, ka šādi es varu nomirt, gaidot savu rindu uz izmeklējumiem. Pa naudu aiziet nevaru atļauties, tāpēc atliek vien gaidīt un cerēt, ka sliktāk nepaliks. Nododu sevi liktenim.”
Vienā no vizītēm pie ģimenes ārsta jaunā sieviete arī pavaicājusi, vai nebūtu nepieciešams nodot asins analīzes, varbūt tajās kaut kas būšot redzams, uz ko saņēmusi atbildi, ka nav vajadzības.
“Jau savā mazajā pieredzē, saskarsmē ar medicīnu, esmu izjutusi, kā ir, kad viens ātrs sūta pie otra, bet beigās pasaka, ka esmu vien simulante, jo neko sliktu atklāt nevarot. Līdz ar to arī uz ultrasonogrāfiju, kas nozīmēta pēc 8 mēnešiem, ar lielām cerībām neskatos – droši vien tā nozīmēs vien to, ka man jāpierakstās rindā uz vēl rindu mediķu.”
Maijas ģimenē diemžēl šis neesot vienīgais tāds stāsts. Tētis pirms kāda laika nonācis slimnīcā pēc mikroinsulta. Ātri vien viņš palaists mājās kopā ar veselu kaudzi nosūtījumu. Pašsajūta bijusi slikta, garajās rindās līdz ar to šķitis bīstami gaidīt, līdz ar to tēvs saknapinājis naudu un izmantojis maksas pakalpojumus.
“Atklājās, ka viņam ir bijuši vairāki insulti, asins izplūdums smadzenēs, sirdī veidojas aizkaļķojums. Sirdij un galvai nepieciešamas operācijas, kas maksā 2000-5000 eiro. Uz valsts apmaksātajā rndā jāgaida 2 gadus. Kaut tētis izdzīvotu tik ilgi! No viņa bieži dzirdu pesimistiskas pārdomas par to, kas pienāks ātrāk – nāve vai operācija.”
Savukārt Maijas tante pirms vairākiem gadiem iestājusies rindā, jo bija nepieciešama sirds operācija. Covid-19 dēļ tā atcelta, lai gan bijusi dzīvībai ļoti svarīga. Diemžēl tante operāciju tā arī neesot sagaidījusi un nomirusi.
Maija ir satraukta: “Man ir tikai 27 gadi, man sāp sajūta, ka ārsti neglābj dzīvības, jo bieži vien viņiem ir vienalga. Mēs esam nepilni 2 miljoni iedzīvotāju Latvijā – ja kaut vai puse pie mums vienreiz sapulcētos pie valdības mājas, nevis kliedzot, ka ir jāatlaiž Saeima, bet lūdzot vienkārši par mums rūpēties, varbūt tad kaut kas mainītos?”
