ES valstīm neizdodas vienoties par kvotu sistēmu Vidusjūrā uzņemto nelegālo imigrantu pārdalei 0
Vācijas, Francijas, Itālijas un Maltas iekšlietu ministriem otrdien Luksemburgā nav izdevies pārliecināt citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis par kvotu sistēmu Vidusjūrā uzņemto nelegālo imigrantu pārdalei.
Ministriem nav izdevies panākt solījumus no citām valstīm piedalīties imigrantu pārdales shēmā.
Pirms divām nedēļām pēc četru valstu samita Maltā Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers un viņa kolēģi no Francijas, Itālijas un Maltas paziņoja, ka vienošanās par politisko risinājums tiks panākta 8.oktobrī Luksemburgā. Taču tikai 12 valstis pauda gatavību atsevišķos gadījumos uzņemt jūrā uzņemtos migrantus un tikai pēc tam, kad būs atrisināta virkne tehnisko jautājumu.
Tomēr Zēhofers izteicies, ka ir apmierināts ar Luksemburgas tikšanās rezultātu, lai gan katram tā dēvētajam glābšanas kuģim joprojām būs jāmeklē, kura valsts gatava pieņemt jūrā uzņemtos nelegālos imigrantus. Ministrs norādīja, ja jaunā sistēma var tikt izmantota par piemēru Eiropas Savienības (ES) patvēruma piešķiršanas politikas reformēšanai, taču atzina, ka jautājums ir sarežģīts.
ES migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls aicināja bloka dalībvalstis pārtraukt “necienīgo kaulēšanos” par to, kurai valstij būtu jāuzņem migranti, kurus privātie palīdzība organizāciju kuģi izglābuši jūrā.
Komisārs uzsvēra, ka ES jāatrod pastāvīgs mehānisms šīs problēmas risināšanai.
Somija, kas pašreiz ir Eiropadomes prezidējošā valsts, izrādījusi tikpat mazu interesi piedalīties jaunajā kvotu shēmā kā Austrija un Luksemburga.
Bulgārija, Kipra un Grieķija pauda nožēlu par faktu, ka Vācijas, Francijas, Itālijas un Maltas panāktā vienošanās attieksies tikai uz nelegālajiem imigrantiem, kas izglābti ceļā no Lībijas uz Itāliju, bet neaptver imigrantus, kas ierodas Eiropā, šķērsojot Vidusjūras austrumu daļu.
Austrumeiropas valstis kārtējo reizi noraidīja jebkuru plānu, kas prasītu tām uzņemt migrantus.
Rezultātā nav skaidrs, kuri migranti un patvēruma meklētāji tiks pārvietoti no Itālijas un Maltas uz citām valstīm. Francija un Nīderlande paziņojušas, ka gatavas uzņemt tikai tos cilvēku, kuriem ir reālas izredzes saņemt patvērumu vai kuriem ir bēgļu statuss.
Taču Itālijas iekšlietu ministre Lučana Lamordžēze uzskata, ka pārdales shēmai jāaptver visi nelegālie imigranti, kuru tiesības uz patvērumu jāizskata valstī, kurā viņi tiks nogādāti.
Zēhofers piekrita Lamordžēzes nostājai, norādot, ka Itālijai būtu nepieciešams pārāk daudz laika, lai pašas spēkiem izskatītu migrantu lietas.
Ministrs arī norādīja, ka neizprot Vācijā izskanējušos pārmetumus par “magnēta radīšanu nelegālajiem imigrantiem un cilvēku kontrabandistiem”.
“Es nekad neesmu dzirdējis dīvainākas lietas (..). Tas ir nožēlojami, pat apkaunojoši, ka mums ir šādas debates par šāda veida skaitļiem,” sacīja Zēhofers.
Pieminot skaitļus, ministrs domāja aptuveni 2000 cilvēku, ko privātie kuģi izglābuši jūrā starp Itāliju un Maltu pēdējo 14 mēnešu laikā. No šiem aptuveni 2000 cilvēku 225 pēc tam nokļuvuši Vācijā, un Zēhofers sanāksmē Luksemburgā solīja, ka šis skaitlis nepalielināsies.
“Ja cilvēki ļaunprātīgi izmantos sistēmu, ja simti pārvērtīsies tūkstošos, es varu vienkārši paziņot par ārkārtas sistēmas likvidēšanu. Es to izdarīšu, lai nodrošinātu, ka mūs neizmanto cilvēku kontrabandisti,” sacīja Zēhofers.
Viņš arī uzsvēra, ka valstu dalība jaunajā shēmā ir brīvprātīga.
Nākamajās nedēļās galvenais mērķis būs panākt citu valstu apņemšanos piedalīties šajā shēmā, kamēr Eiropas Komisija (EK) turpinās pārraudzīt migrantu pārdali.
