Svaigas reņģes.

Nākamajos septiņos gados Eiropas Savienībā (ES) būs aizliegta zivju pārzveja un mešana atpakaļ jūrā, bet pircēji plašāk būs jāinformē par zivju produktiem un to izcelsmi. To paredz jaunā kopējā ES zivsaimniecības politika nākamajiem septiņiem gadiem, kas otrdien atbalstīta Eiropas Parlamentā (EP).

Lasītākie

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

Kokteilis

3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti

Veselam

Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi

Lasīt citas ziņas

“Noteikumu reforma atrisinās ES zivsaimniecības galveno problēmu, proti, ilgstošu pārmērīgu nozveju. ES Padomei tagad būs pienākums rīkoties ilgtspējīgi, pieņemot lēmumus par nozvejas kvotām,” norādīja par noteikumu izstrādi atbildīgā EP deputāte Ulrike Rodusta.

Zvejniekiem būs jāievēro “maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms”. Proti, būs liegts zvejot vairāk zivju nekā tās attiecīgajā gadā spēj atjaunoties. Jauno ilgtspējīgas nozvejas noteikumu mērķis ir atjaunot un uzturēt zivju krājumus virs maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma līmeņa.

Sprūds: Uzbrukumā ANO miera uzturēšanas spēku bāzei Libānā Latvijas karavīri nav cietuši

Norvēģijā aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturēts bijušais ASV vēstniecības apsargs

TV24

Pozņaks: Eiropai jābeidz skumjām acīm skatīties uz Ameriku

Kā norāda EP, aptuveni ceturtā daļa ES nozvejotā loma tiek izgāzts atpakaļ jūrā, jo noķertās zivis neatbilst vajadzīgajai sugai vai izmēram. Lielākā daļa atpakaļ izmesto zivju iet bojā. Lai šo izšķērdīgo praksi pārtrauktu, kuģiem atbilstoši noteiktam grafikam būs jāieved krastā vismaz 95% loma. Grafikus pakāpeniski ieviesīs no 2015. gada.

Noteikumos, par ko 2013. gadā deputāti vienojušies ar dalībvalstīm, prasa ES dalībvalstīm sākot no 2015. gada noteikt ilgtspējīgas nozvejas kvotas, vai atsevišķos skaidri noteiktos gadījumos – izņēmuma kārtā – līdz 2020.gadam.

EP norāda arī, ka igtspējīgas nozvejas principu turpmāk piemēros arī tiem ES zvejas kuģiem, kas  zvejo ārpus ES ūdeņiem. Tādējādi ES zvejnieki varēs citu valstu teritoriju ūdeņos zvejot tās zivis, kas šīm valstīm paliek pāri. Dalībvalstis ar pārmērīgi lielām zvejas flotēm tiks sodītas ar ES zivsaimniecības fonda subsīdiju aizturi.

Eiroparlamenta deputāti pieņēma arī jaunus zivju tirgošanas noteikumus. Tie nodrošinās to, ka patērētāji būs labāk informēti par zivīm, ko tie pērk. Uz iepakojuma būs jāsniedz plašāka informācija par nozvejas teritoriju vai izmantotajiem nozvejas rīkiem.