ES un Ukrainas intereses apdraud jauns karš Kaukāzā, kas varētu sākties pirms ASV vēlēšanām 27
Igors ČALENKO, politikas analītiķis, Analīzes un stratēģijas centra vadītājs (Ukraina)
Daži franču politiķi aktīvi atbalsta Krievijas uzraudzītos armēņu separātistus Karabahā, kuri iestājas pret mieru ar Azerbaidžānu. Kamēr vienotā Eiropa palīdz normalizēt attiecības starp Baku un Erevānu, franči virza tās uz kārtējo karu. Tomēr jauna bruņota konfrontācija Dienvidkaukāzā var radīt Eiropai jaunas problēmas: no jauna bēgļu viļņa un resursu novirzīšanas Ukrainai līdz enerģētikas sabrukumam un inflācijai.
Kūdītāji no Parīzes
Pēdējā mēneša laikā daži Francijas establišmenta pārstāvji, kas pazīstami ar savu proarmēnisko retoriku, ir sākuši aktīvi aicināt starptautisko sabiedrību noteikt sankcijas pret Azerbaidžānu.
Šo iniciatīvu izteica Republikāņu partijas viceprezidente Valērija Boijere, šīs partijas senatoru vadītājs Bruno Retaillo un Eiropas Parlamenta deputāte no Francijas Natālija Luiso. Pirms tam 27.jūlijā Francijas sociālisti, komunisti un vides aizstāvji vērsās pie prezidenta Makrona ar aicinājumu noteikt sankcijas pret Azerbaidžānu.
Vairāku franču politiķu kareivīgā retorika, izraisot revanšistu noskaņojuma pieaugumu Armēnijā, rada priekšnoteikumus eskalācijai Dienvidkaukāzā – līdz pat Trešajam Karabahas karam. Autoritatīvs britu speciālists Kaukāza jautājumos, grāmatas par Karabahas konfliktu “Melnais dārzs” autors Tomass de Vāls pat uzskata, ka karš, visticamāk, jau ir neizbēgams.
Karabahas deokupācija
Karabaha ir separātistu anklāvs Azerbaidžānas teritorijā, ko visas ANO valstis ir atzinušas par Azerbaidžānas daļu saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, bet kuru kontrolē prokremliskie separātisti, kurus atbalsta arī kaimiņvalsts Armēnija.
Ukrainas prese vērš uzmanību uz to, ka “Putins saviem mērķiem izmanto armēņu separātistu marionetes Karabahā, tāpat kā ar osetīniem un abhāziem Gruzijā un “krievu pasaules” atbalstītājiem Krimā un Donbasā”, kas “ļauj Maskavai uzturēt militāro klātbūtni Dienvidkaukāzā, kā arī Gruzijas separātiskajā Dienvidosetijas reģionā vai Krievijas kontrolētajos Moldovas austrumu reģionos.
2020. gadā Otrā Karabahas kara laikā ar Armēniju Azerbaidžāna atguva kontroli pār daļu Karabahas reģiona. Baku cenšas reintegrēt pārējo Karabahu miermīlīgu sarunu ceļā ar Erevānu, kas atbalsta Karabahas separātistus.
Kremļa destabilizācijas politika
Kopš Otrā Karabahas kara beigām (2020. gada novembrī) Azerbaidžāna un Armēnija vairākas reizes ir sēdušās pie sarunu galda. Taču, ja iepriekš bija zināms, ka Krievija nav ieinteresēta mierā Kaukāzā, tad tagad franču isteblišmenta retorika pilnībā neatbilst Eiropas miera uzturēšanas politikas loģikai.
Turklāt minētās virknes franču politiķu darbības, lai kūdītu uz karu Dienvidkaukāzā, ir pilnīgā pretrunā ar ES vispārējo nostāju, kas cenšas aizstāt Krievijas energoresursus ar Azerbaidžānas palīdzību.
Kā maijā atzīmēja lielākais Rumānijas izdevums Digi, “Azerbaidžāna ir kļuvusi par vienu no galvenajām valstīm, caur kuru tiek veikta Krievijas energoresursu nomaiņa Eiropas tirgū.”
Tajā pašā laikā Salon 24 poļu izdevums ziņoja: “Azerbaidžānas gāzes piegādes ES 2022. gadā sasniedza 12 miljardus kubikmetru, un Baku plāno šo skaitli dubultot līdz 2027. gadam… Šādas infrastruktūras klātbūtne ir ļoti svarīga Baku neatkarīgas enerģētikas politikas ES interesēs.
Tomēr neatbilstība starp Briseles vispārējo līniju un Parīzes Dienvidkaukāza politiku izpaužas ne tikai tajā. Daži franču politiķi aktīvi atbalsta Krievijas pārraudzītos armēņu separātistus Karabahā, kuri neatlaidīgi iebilst pret miera noslēgšanu ar Azerbaidžānu.
2023. gada jūlijā Eiropas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka, kamēr vienota Eiropa palīdz normalizēt attiecības starp Baku un Erevānu, franči virza tās pretī citam karam. Un turklāt, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons publiski atbalsta prokrievisko separātismu Dienvidkaukāzā, t.i., Kremlim lojālas grupas okupētajā Karabahā.
Makrona atbalsts prokrieviskajiem separātistiem
“Makrona politika attiecībā uz Dienvidkaukāzu arī pilnībā nesakrīt ar Eiropas Savienības ārpolitiku, kuras mērķis ir panākt mieru starp Armēniju un Azerbaidžānu,” vēsta Lietuvas vadošais izdevums Alfa.
“Es turpināšu savus centienus, pat ja es esmu gandrīz vienīgais starptautiskajā saimē, kam ir šāda darba kārtība,” Rumānijas portāls Stiripesurse citē Francijas prezidenta Makrona aicinājumu atbalstīt Kremļa kontrolētos separātistus Karabahā.
“Kremlim joprojām ir ietekmīgi sabiedrotie Rietumos, kas atbalsta separātismu postpadomju valstīs, kuru politika ir pretrunā ar Eiropas Savienības nostāju. Viņu vidū ir arī Francijas prezidents Emanuels Makrons,” teikts Latvijas portālā La.lv.
Sarunu procesa neveiksme
Pēc Otrā Karabahas kara beigām (2020. gada novembrī) Azerbaidžāna un Armēnija ne reizi vien sēdās pie sarunu galda, personīgi piedaloties Eiropadomes vadītājam Mišelam.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans 17. maijā jau publiski atzina Karabahu par Azerbaidžānas teritoriju. Rezultātā Azerbaidžānas prezidents Alijevs 24. jūlijā pat paziņoja, ka miera līguma noslēgšana ir plānota līdz 2023. gada beigām, tomēr armēņu diasporas radikālāko elementu un ar tiem saistīto franču politiķu mudināti revanšisti. Erevānā izdarīja tik milzīgu spiedienu uz Pašinjanu, ka viņš bija spiests atkāpties.
Līdz jūlija beigām – augusta sākumam Armēnija un Francija uzsāka plaša mēroga starptautisku mediju kampaņu, lai demonizētu Azerbaidžānu. Taču propagandas spiediens, ultimāti un aicinājumi uz sankcijām tikai noveda pie sarunu procesa sabrukuma.
Šajā gadījumā 19. jūnijā laikraksta Newsweek Rumānijas nodaļa izteica brīdinājumu: “Jūtot pieaugošo Parīzes militāro un politisko atbalstu, viņi (armēņu revanšisti) izdara arvien lielāku spiedienu uz valdību. Rezultātā Pašinjans arvien vairāk vilcinās panākt miera izlīgumu ar Baku. Viņam piebalsoja Melnkalnes centrālais izdevums Portalanalitika: “Oficiālā Parīze grauj Vašingtonas un Briseles centienus atrisināt Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktu.”
Maskavas rokasgrāmata franču politiķiem
Francijas politiķu mudinājumi uz separātistiem Karabahā un revanšistiem Erevānā atgādina pirmskara situāciju Ukrainā, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins asi atbalstīja separātistus Ukrainas austrumos, Doņeckas, Luhanskas apgabalos un Krimā.
Mērķis, uz kuru Kremlis tiecās kopš 2014. gada, tagad ir acīmredzams: 2022. gadā sākas pilna mēroga karš ar Ukrainu, kurā jau ir gājis bojā pusmiljons cilvēku.
Paralēli starp Krievijas politiku un franču pašreizējo aktivitāti 19. maijā atzīmēja Londonā bāzētais analītiskais izdevums EuToday: “Francijai, tāpat kā Krievijai, nav izdevīgi atrisināt Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktu. Tas viņiem kalpo par ieganstu, lai saglabātu un palielinātu savu ietekmi Dienvidkaukāzā.
Karš Kaukāzā un jaunas krīzes Eiropā
Jauna kara draudi Dienvidkaukāzā, kas ir stratēģiski svarīgs Krievijas energoresursu aizstāšanai, Eiropas Savienībai ir absolūti nepieņemami. Plaša mēroga karadarbības uzliesmojuma gadījumā piegādes no Azerbaidžānas tiks pārtrauktas.
Uz Ukrainas bēgļu migrācijas krīzes, ziemas tuvošanās un politiskās spriedzes Eiropā fona draudi zaudēt Baku kā enerģētikas partneri var novest ES pie enerģētikas kraha.
Turklāt Eiropa saskarsies ar kārtējā kara sekām nelielā attālumā no savām robežām: jaunas bēgļu plūsmas, kārtējais inflācijas lēciens, vēl lielāka ģeopolitiskās konfrontācijas saasināšanās. Turklāt ir acīmredzams, ka Krievija un Irāna neizmantos Kaukāza karu. Putinam tas būs ļoti izdevīgi, jo kārtējā kara seku rezultātā Eiropas Savienībai būs daudz grūtāk saglabāt pašreizējos palīdzības apjomus Ukrainai.
Un, ja franči turpinās iedrošināt prokrieviskos separātistus Karabahā, eskalācija reģionā kļūs neizbēgama.
Prokrieviskie revanšisti un ASV vēlēšanas
Spriežot pēc jau pieminētā Tomasa de Vāla vērtējuma, karš varētu sākties pat pirms 2024.gada ASV prezidenta vēlēšanām. Armēņu revanšisti, kurus atbalsta franči, ir kategoriski pret miera noslēgšanu ar Baku un pieprasa autonomiju armēņu minoritātei Karabahā.
Azerbaidžāna negrasās piekāpties šajā jautājumā Erevānas revanšistu spiediena ietekmē un aicina Karabahas armēņus pašiem izvēlēties: piekrist pilnīgai integrācijai Azerbaidžānas sabiedrībā vai atstāt šo teritoriju. 31. augustā autoritatīvā amerikāņu domnīca Carnegie paziņoja: “Alijevs sūta skaidru signālu Karabahas armēņiem: viņiem ir jāsamierinās ar pilnīgu integrāciju Azerbaidžānas valsts sistēmā. Teritoriālā autonomija netiek apspriesta; Armēņiem jākļūst par parastajiem Azerbaidžānas pilsoņiem.
Šobrīd oficiālā Baku, tāpat kā pirms 30 gadiem, iestājas par miermīlīgu konflikta atrisināšanu. Taču nepārtrauktās Francijas atbalstītās provokācijas no Armēnijas un separātistu anklāva Karabahā padara šos centienus bezjēdzīgus. Saskaņā ar četrām ANO Drošības padomes rezolūcijām (№822, 853, 874 un 884) Karabaha ir neatņemama Azerbaidžānas sastāvdaļa.
Ņemot vērā šos starptautiskos dokumentus, Baku ir visas tiesības uzsākt operāciju, lai neitralizētu separātistu bruņotos grupējumus savā suverēnā teritorijā. Un nav šaubu, ka ar atbalstu sstratēģiskajiem partneriem Izraēlu un Turciju, šī operācija būs veiksmīga.
